Latviski
Search

Sitemap
Current events - Students’ news
29.08.2005
Rēzeknes Augstskolas pārstāvji veic vides pētījumus

Rēzeknes Augstskolas pārstāvji veic vides pētījumus
Deviņu gadu laikā ekspedīcijas dalībnieki 70 diennakšu garumā kopumā veikuši vairāk nekā tūkstoti kilometru pa Austrumlatvijas ūdensceļiem Daugavas sateces baseinā, apsekojot 6 upes- Aivieksti, Dubnu, Maltu, Pededzi, Rēzekni un Tartaku, kā arī vairāk nekā 20 Latgales ezeru, to skaitā arī Lubānu, Drīdzi, Rušonu un Sīveru.

Rēzeknes Augstskolas ekoloģiskās ekspedīcijas 1997.-2005.gadā

Gads

Ekspedīcijas maršruts

Veiktais ceļš (km)

Upes

Ezeri

Norises laiks

1997.

Kaunata – Lubāns

115

Rēzekne

Kaunatas, Lubāns

03.-08. jūlijs

1998.

Lubāns- Pļaviņas

115

Aiviekste

 

07.-12. jūlijs

1999.

Drīdzis- Līvāni

150

Dubna

Drīdzis, Ots, Ārdavs, Sīvers, Lejs, Cārmins, Sakovas, Aksjonovas

05.-13. jūlijs

2000.

Jašezers- Špoģi

110

Rušeņica, Tartaks

Jašezers, Bicānu, Kategrades, Zolvu, Rušons, Geraņimovas Ilzas, Kapiņu, Ilzs, Cirišs, Ciriša HES ūdenskrātuve, Pakaļņa, Višķu, Luknas

04.-12.

Jūlijs

2001.

Maltečka- Pļaviņas

230

Malta, Rēzekne, Aiviekste

Lubāns

03.-11. jūlijs

2002.

Pededze- Pļaviņas

220

Pededze, Aiviekste

 

02.-10. jūlijs

2003.

Drīdzis- Līvāni

150

Dubna

Drīdzis, Ots, Ārdavs, Sīvers, Lejs, Cārmins, Sakovas, Aksjonovas

03.-11. Jūlijs

 

2004.

Jašezers – Špoģi

110

Rušeņica, Tartaks

Jašezers, Bicānu, Kategrades, Zolvu, Rušons, Geraņimovas Ilzas, Kapiņu, Ilzs, Cirišs, Ciriša HES ūdenskrātuve, Pakaļņa, Višķu, Luknas

04.-12.

Jūlijs

2005.

Zosna - Lubāns

140

Rēzekne

Rāznas, Kaunatas, Lubāns

04.-08.jūlijs

Ekspedīcijas pamatmērķis ir veikt vides kvalitātes kompleksu izpēti apsekojamajā teritorijā, studentiem apgūstot apkārtējās vides kvalitātes pētījumu metodes ekspedīcijas apstākļos.

Ekspedīcijas uzdevumi:

  • apgūt zinātniskās aparatūras un mērierīču lietošanas prasmes un analīžu veikšanas metodiku;
  • veikt ūdens paraugu fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās analīzes;
  • veikt augsnes pētījumus lauka apstākļos, kā arī ievākt augsnes paraugus to tālākai analīzei laboratorijas apstākļos;
  • veikt gaisa kvalitātes novērtējumu ar bioindikācijas, t.sk. arī lihenoindikācijas metodēm;
  • veikt ūdenstilpju morfometriskos mērījumus, nosakot ezeru un upju dziļumu, kā arī izveidojot upes šķērsprofīlu;
  • noteikt upes straumes ātrumu un aprēķināt atjaunojamo HES potenciālo jaudu;
  • fiksēt ekspedīcijas norisi un pētāmās teritorijas ainavas foto un videomateriālos;
  • ekspedīcijas norisi un apkārtējās vides novērojumus detalizēti atspoguļot novērojumu žurnālā;
  • apgūt airēšanas tehniku, iemācīties vadīt laivu un pārvietoties dažkārt arī ekstremālos apstākļos, pilnībā veicot paredzēto maršrutu;
  • iemācīties dzīvot ciešā saskarē ar dabu;
  • apgūt prasmi strādāt grupā.

Visa maršruta garumā regulāri (vismaz 5 reizes diennaktī) tiek veiktas ūdens paraugu fizikāli ķīmiskās analīzes, piemēram, noteikts amonija, dzelzs, flora, fosfātu, hlora, peroksīdu, nitrātu un nitrītu daudzums ūdenī. Tāpat tiek mērīta ūdens un gaisa temperatūra, noteikta ūdens cietība un pH līmenis, kā arī ūdens elektrovadītspēja. Regulāri tiek veikti organoleptiskie mērījumi, t.i., noteikta ūdens paraugu garša, smarža, caurspīdīgums un krāsainība.

Pēc vairākiem gadiem, pa noteiktu maršrutu ekspedīciju veicot atkārtoti, ir iespējams jauniegūtos datus salīdzināt ar iepriekšējo ekspedīciju gaitā iegūtajiem radītājiem, tādējādi iespējams izsekot vides kvalitātes izmaiņu procesam, realizējot savdabīgu vides monitoringu. Tomēr jāatzīmē, ka upju hidroloģiskais režīms gadu no gada atšķiras - vērojamas visai lielas ūdens līmeņa un caurplūduma svārstības, atšķirīga ūdens temperatūra utt. Lai iegūtu ticamus datus, nepieciešama novērojumu veikšana noteiktos punktos ilgstošā laika periodā. Diemžēl ekspedīcijas to nodrošināt nespēj, jo tās parāda vides stāvokli konkrētā laika momentā.

Daudzviet tiek mērīta arī augsnes temperatūra, noteikts tās minerālais sastāvs un trūdvielu daudzums, bet ievāktie augsnes paraugi pēc ekspedīcijas tiek analizēti Rēzeknes augstskolas Lietišķās ekoloģijas un dabas resursu laboratorijā. Savukārt gaisa kvalitāte tiek novērtēta ar bioindikācijas metodēm pēc priežu skuju stāvokļa un sastopamajām ķērpju sugām.

Ekspedīciju gaitā tiek noteikts arī ezeru dziļums un upju straumes ātrums, aprēķināts ūdens caurplūdums un sastādīts upes gultnes šķērsprofils. Līdztekus tiek aprēķināta atjaunojamo HES potenciālā jauda. Jāteic gan, ka pēdējo gadu laikā atsevišķi upju posmi cilvēka darbības rezultātā ir izmainījušies līdz nepazīšanai. Piemēram, vēl 1999.gada vasarā Dubnas augštece vietumis atgādināja mežonīgu kalnu upi ar pamatīgu straumes ātrumu un iespaidīgām krastu nogāzēm, bet pirms pāris gadiem varēja vērot, kā Dubnas nevaldāmo tecējumu jau ir iegrožojuši četru mazo HES aizsprosti, padarot upi ūdenstūristiem visai neinteresantu un prognozējamu. Fiksējot ekspedīcijas norisi un maršrutā sastopamās ainavas fotoattēlos un videomateriālos, iespējams izsekot dabas vides un antropogēno ainavu transformācijas procesam laika gaitā.

Ekspedīcijas gaitā studenti daudz pamatīgāk apgūst Latvijas vides ģeogrāfiju nekā tas iespējams lekciju procesā, jo nesteidzīgā airēšana un regulāra paraugu ņemšana, kā arī apkārtējās vides rūpīga iepazīšana nakšņošanas vietās ļauj gūt pilnīgāku ieskatu mūsu zemes dabas daudzveidībā. Tāpat studentiem, un arī pasniedzējiem, tiek dota unikāla iespēja iepazīt Latvijas ainavas daudzveidību no neierasta skatpunkta, jo laivās esošam vērotājam paveras pilnīgi atšķirīgs skats uz it kā pazīstamu apkārtni.

Jāpiebilst, ka ekspedīciju maršruti tiek plānoti pa ainaviski augstvērtīgiem apvidiem- Austrumlatvijas upju zemēm un ezerainēm, kuras ainaviskā un bioloģiskā ziņā pieder vērtīgākajiem ainavu sakopojumiem Latvijas ainavu segā. Tādējādi, studentiem iepazīstot mūsu zemes ainavu krāšņumu un daudzveidību, tiek sekmēta pozitīvas emocionālas attieksmes veidošana pret dzimto novadu, kas neuzkrītoši veicina patriotisma jūtu attīstību, kas ļoti nepieciešama tieši mūsu dienās, kad globalizācijas procesa un tradicionālo vērtību devalvācijas iespaidā bieži vien jauniešos veidojas bezsakņu izjūta un nacionāls nihilisms.

Ekspedīcijas gaitā iespējams vērot arī cilvēka darbības ietekmi uz apkārtējo vidi un ainavu, novērtēt antropogēno procesu norises pozitīvos un negatīvos aspektus. Priecē upju un ezeru krastu sakoptība, dabiskajā vidē ar rūpīgu darbu iekopta un par ilgtspējīgas attīstības iespējamību arī Latvijas laukos liecinoša kultūrainava. No dabiskiem materiāliem būvētas dzīvojamās un saimnieciskās ēkas, kas atspoguļo vietējās būvniecības tradīcijas, senatnīgi koku stāvi, sakārtotas pirtiņas, laipas un laivu piestātnes, vietējo iedzīvotāju nesteidzīgais dzīves ritms un saskaņa ar apkārtējo vidi neatstāj vienaldzīgu nevienu laivotāju, bet gan rosina arī pašiem īstenot līdzīgu dzīves modeli.

Toties pavisam citas izjūtas raisa daudzviet vērojamā postaža - iedzīvotāju jau sen pamestu māju ar krūmiem un nezālēm caurauguši gruveši, sabrukuši tilti un straumes izrautas laipas. Vēja un bebru gāzto un upei pārkritušo koku radītie aizsprosti lejpus apdzīvotajām vietām daudzviet ir kļuvuši par īpatnējām sadzīves atkritumu izgāztuvēm, kur straume biezā slānī ir sanesusi cilvēka vieglprātīgi izmesto drazu- plastmasas pudeles, vecas gumijas bumbas, laipu pārpalikumus un pat mirušus dzīvniekus. Izbrīnu rada apstāklis, ka dažkārt šādas upju izgāztuves atrodas pat oficiāli par sakoptākajiem atzīto pagastu teritorijās. Acīmredzot, vides sakoptības novērtēšanas komisijas uz šādām vietām netiek vestas, un varbūt arī pašiem pagastu vadītājiem nav priekšstata par patieso vides stāvokli pakļautajā teritorijā.

Lielākās apdzīvotās vietās un lejpus tām upes ūdenī parasti tiek konstatēts lielāks piesārņojošo vielu daudzums salīdzinājumā ar fona līmeni, par ko liecina kaut vai ūdens elektrovadītspējas pieaugums, kas atkarīgs no jonu daudzuma ūdens paraugos. Lielāks ūdeņu piesārņojums vērojams arī ezeru piekrastē blīvā apdzīvojuma rajonos. Ūdens ekosistēmas jūtīgi reaģē uz jebkādu vides piesārņojumu, tomēr, pateicoties ūdensteču pašattīrīšanās spējām, piesārņojums izkliedējas un upju tīrība atjaunojas. Ezeri šādā ziņā ir neizdevīgākā stāvoklī, jo tie kalpo kā savdabīgi piesārņojuma akumulācijas baseini.

Ūdeņu piesārņojums negatīvi ietekmē tajos dzīvojošos organismus gan tiešā veidā- sasniedzot koncentrāciju, kas ir kaitīga organismu eksistencei, gan arī netieši- veicinot eitrofikāciju, kas rada izmaiņas ūdenstilpēs un var novest pie ūdenstilpes aizaugšanas. Arī vidējās un mazajās Latgales upēs, īpaši Dubnā un Rēzeknē, kā arī dažos ezeros vērojamas eitrofikācijas pazīmes, jo vasaras vidū iespaidīgi sakuplojušās ūdensaugu veģetācijas dēļ atsevišķi upju posmi un pat ezeri kļūst laivām grūti izbraucami.

Tomēr jāteic, ka kopumā ūdens, augsnes un gaisa kvalitāte apsekotajā teritorijā ir laba vai pat ļoti laba. Daudzviet, īpaši Maltas un Aiviekstes augštecēs, pat nemana cilvēka klātbūtni - upju krastos nav nevienas mājas, nedzird suņu rejas un pat attālu autotransporta dūkoņu, krāšņi zied baltās ūdensrozes un ūdenslēpes, bet, tuvojoties laivām, gaisā paceļas gārņi un dzērves, savukārt slāpes remdēt pie upes ierodas aļņi un stirnas. Par Latgales ezeru ūdens labo kvalitāti liecina kaut vai tāds fakts, ka Rietumeiropas mēraparāti bieži vien neuzrāda itin nekādu ūdens piesārņojumu.

Katram ekspedīcijas dalībniekam šis neikdienišķais pasākums rada pamatotu gandarījuma sajūtu par paveikto darbu dzimtā novada dabasvides izpētē. Atsākoties studiju procesam, ekspedīcijas gaitā iegūtie dati un materiāli tiek analizēti, salīdzināti un apkopoti atskaites ziņojumos. Oktobrī tradicionāli tiek organizēta ekspedīcijas noslēguma konference, kurā katra darba grupa prezentē savu pētījumu rezultātus, bet iegūtā informācija veido studentu kursa darbu un zinātnisko referātu datu bāzi. Iegūtā pieredze lieti noderēs tālākajā studiju procesā.

2004.gadā pirmoreiz vienlaikus ar ekoloģisko ekspedīciju izpētes areālā norisinājās arī folkloras ekspedīcija, kuru īstenoja Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes mācībspēki un studenti. Darba gaitā tika apzinātas tautas garamantas- vākti folkloras materiāli- teikas un nostāsti, fiksēti dzīvesstāsti, veikti pētījumi valodniecībā u.c. Tādējādi veiksmīgi tika īstenota kompleksa teritorijas novadpētnieciska izpēte, kas, apvienojot dažādu zinātnes nozaru pētnieciskās metodes, ļauj iegūt vispusīgu informāciju par konkrētu reģionu, īstenojot mūsdienās tik nepieciešamo holistisko pieeju, vienotā kopsakarā veicot dabas un cilvēka, kā arī to mijiedarbības pētījumus.

Pētījumu rezultāti drīzumā tiks apkopoti īpašā interneta mājas lapā „Latgales upes un ezeri”, tādējādi ekspedīciju gaitā iegūtā informācija būs pieejama un noderīga gan dabas tūristiem, gan zinātniekiem un citiem interesentiem. Informācija pēc katras ekspedīcijas tiks papildināta, ietverot arvien plašāku Latgales novada ģeogrāfisko, ekoloģisko un etnogrāfisko raksturojumu. Domājams, ka arī turpmāk kopīgās ekoloģijas un folkloras ekspedīcijas ieņems stabilu un nozīmīgu vietu profesionālā bakalaura studiju programmas „Vides inženieris” un akadēmiskā bakalaura studiju programmas „Filoloģija” studiju procesā.

Šogad RA ekoloģiskā ekspedīcija pēc ilgāka pārtraukuma atkal norisinājās Rēzeknes rajonā. Tā tika uzsākta pirmdienas, 4.jūlija rītā Rāznas ezera galējā rietumu punktā pie Rāznas-Zosnas kanāla. Tālākais maršruts veda gar ezera ziemeļu piekrasti un vairākām salām, ietiecās Dukstigala līcī, kas pēc hidroloģiskajām īpašībām ievērojami atšķiras no pārējās Rāznas ezera akvatorijas. Pēc Rēzeknes iztekas sasniegšanas tālākais ceļš caur izteikti eitrofo Kaunatas ezeru virzījās pa stipri līkumaino Rezeknes upi- visus 116 km līdz pat tās ietekai Lubānā. Ekspedīcija noslēdzās piektdien, 8.jūlijā, kad veiksmīgi tika sasniegts galapunkts - Lubāna austrumu piekraste. Tādējādi ekspedīcijas gaitā tika izpētīti abi lielākie Latvijas ezeri, kā arī pēc astoņu gadu pārtraukuma veikti pētījumi Rēzeknes upē visā tās tecējuma garumā. Lieki teikt, ka pa šiem gadiem nesalīdzināmi uzlabojusies gan RA ekoloģisko ekspedīciju materiāli tehniskā bāze (laivas, mēraparatūra, peldošās laboratorijas aprīkojums), gan pētnieciskā darba kvalitāte un iegūto datu apjoms.

Pakāpeniski ir pieaudzis ekspedīciju ilgums. Ja pirmos gadus studenti ekspedīcijās pavadīja trīs, vēlāk četras diennaktis, tad šovasar studentu pētnieciskais ceļojums ilga jau piecas dienas. Tas ļauj pamatīgāk apgūt topošajam vides inženierim nepieciešamās praktiskā darba iemaņas vides kvalitātes izpētē, kā arī labāk iepazīt mūsu zemes dabas daudzveidību, tādējādi paplašinot individuālo ģeogrāfisko priekšstatu loku.

Kā allaž, kopā ar studentiem, veicot RA ekspedīcijas zinātnisko vadību un neliedzot praktisku padomu, laivu braucienā devās mūsu augstskolas mācībspēki- profesors G.Noviks, docents A.Martinovs, lektori I.Matisovs un E.Teirumnieks, laboratorijas vadītāja Dz.Gritāne. Jāteic, ka RA zinātņu prorektors un Dabas zinātņu katedras vadītājs profesors Gotfrīds Noviks ir bijis gan studentu ekoloģisko ekspedīciju tradīcijas aizsācējs, gan neiztrūkstošs visu (!) aizvadīto ekspedīciju dalībnieks. Atliek tikai apskaust šī cilvēka uzņēmību un vitalitāti, jo savos cienījamajos gados viņš joprojām ar savu piemēru spēj iedvesmot jaunāko paaudžu pārstāvjus pārvarēt ceļa grūtības un saglabāt jaunībai raksturīgo izziņas dzirksti. Savukārt RA pasniedzēji Andris Martinovs un Ivars Matisovs ir piedalījušies astoņās ekspedīcijās, bet Edmunds Teirumnieks - jau sešās, gan būdams students, gan mācībspēka statusā.

Ekspedīcijas gaitā savāktā informācija un paņemtie augsnes paraugi septembrī, pēc jaunā studiju gada uzsākšanas, tiks tālāk apstrādāta un analizēta, gatavojot ekspedīcijas komplekso atskaiti, kuras publiska prezentācija notiks noslēguma konferencē oktobra sākumā Inženieru fakultātē. Ziemā tiks uzsākta gatavošanās jubilejas, jau 10. RA ekoloģiskajai ekspedīcijai, kas, ja ieceres piepildīsies, nākamvasar pirmo reizi norisināsies jau starptautiskajā līmenī, sadarbībā ar Kauņas kolēģiem veicot izpēti Latvijas - Lietuvas pierobežā- Augšzemes (Augštaitijas) reģionā abu kaimiņvalstu teritorijā. Iespēja piedalīties šajā patiesi aizraujošajā un lietderīgajā vides izpētes pasākumā tiks dota nākamajiem pirmā kursa studentiem, protams, ja viņi savas studiju iespējas vēl šovasar, līdz 22.augustam, izlems saistīt ar Rēzeknes Augstskolas vides inženieru pilna laika studiju programmu.

Dzīve turpinās, bet paliek atmiņas par vasaras pilnbrieda reizēm nežēlīgo svelmi un ūdeņu glābjošo veldzi, par asinskāro insektu bariem un bagātīgo meža zemeņu ražu, par negaisa bargumu un ceļabiedru pleca izjūtu. Bet noslēgumā gribētu citēt Jāņa Jaunsudrabiņa vārdus, kas iekalti akmenī Pļaviņu pilsētas - vairāku Rēzeknes Augstskolas ekoloģisko ekspedīciju maršruta galapunkta - parkā: “Mūs visus vieno dabas varenums un skaistums. Saule, gaiss, ūdens, zeme ir tie, kas mūžam atjaunojas un atjauno”.

Ivars Matisovs,

Rēzeknes Augstskolas Dabas zinātņu katedras lektors



For applicants

Contacts
Rezekne, Atbrivosanas aleja 90
LV-4600

Phone: +371 64623709
Fax: +371 64625901
e-mail: ru@ru.lv

 

Top of page

© Rēzeknes Augstskola
All questions and suggestions
send to web@ru.lv