English
Meklēšana

Web-lapas karte
Aktualitātes - Vispārīgās
30.03.2011
Būt par zinātnieku – tas ir dzīvesveids!

Būt par zinātnieku – tas ir dzīvesveids!

2011. gada 17. martā notika Daugavpils Universitātes Literatūrzinātnes nozares Promocijas padomes sēde, kurā promocijas darbu filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja RA lektore Mārīte Opincāne.

Jūsu promocijas darba tēma ir „Džozefa Konrada jūras proza”. Kas Jūs iedvesmoja pētīt tieši šī poļu izcelsmes angļu rakstnieka daiļradi?

Sākotnēji, kad iesāku studijas doktorantūrā, es vēlējos pētīt Airisas Mērdokas daiļradi. Tomēr Daugavpils Universitātes profesors F. Fjodorovs, kurš perfekti pārzina pasaules literatūru, tās attīstības tendences un zina to, cik daudz un kas no tā visa ir pētīts, man teica, ka mana tēma būs vai nu Dž. Konrada vai G. K. Čestertona daiļrade. Klusībā cerēju, ka tā būs Čestertona daiļrade. Kad uzzināju, ka mana tēma būs  Dž. Konrada daiļrade, es gandrīz izplūdu asarās. Tolaik domāju, ka Dž. Konrads ir izteikts vīriešu rakstnieks. Vēlāk teicu, ka ar viņa daiļrades pētīšanu sanāca kā ar laimīgu aprēķina laulību, sākot dziļāk pētīt rakstnieka dziļos, daudzšķautņainos un ar simboliem pārpilnos darbus, es iemīlēju viņa daiļradi. Tobrīd tas  bija sarežģīts jautājums – vai izdosies viņu atkodēt? Ceru, ka izdevās.

Kā Jūs vērtējat šī brīža situāciju literārā procesa attīstībā Latvijā un pasaulē?

Jāsaka gan, ka neesmu latviešu literatūras speciālists, jo specializējos angļu literatūrā, arī studentiem lasu angļu literatūras kursus. Apzinot angļu literatūras tradīcijas, jāteic, ka angļu literatūru raksturo tas, ka tā attīstās, vienlaicīgi saglabājot un variējot vēsturiskās literārās tradīcijas. Angļu literatūrai ir raksturīgas noteiktas tēmas, kas izriet no konkrēta laikmeta, piemēram, 20. gadsimta 1. pusē bija aktuālas tādas tēmas kā iekšējā ļaunuma meklējumi vai iekšējās brīvības alkas. Tas saglabājies līdz pat mūsdienām. Protams, nevar salīdzināt nopietno un masu literatūru – to tēmas ir atšķirīgas – masu literatūra producē tieši to, ko tobrīd vēlas lasīt potenciālais lasītājs.

Vai latviešiem kā pie jūras dzīvojošai tautai piemīt kaut kas no tā visa, ko par jūru un tās ietekmi uz cilvēku rakstījis Dž. Konrads?

Jā, noteikti. 1979. gadā laikrakstā Literatūra un Māksla literatūrzinātniece I. Sokolova salīdzināja Dž. Konradu ar V. Lāci. Tomēr jāsaka, ka V. Lācis nebija tik dziļš un simbolisks rakstnieks kā Dž. Konrads. Par jūru ir rakstījuši arī citi latviešu rakstnieki.

Jūra ir daudznozīmīgs un ambivalents simbols viņa daiļradē. No vienas puses tā it kā vilina jūrnieku, no otras puses – tā ir nikna, daudz spēcīgāka par cilvēku. Dž. Konrads ir rakstījis, ka jūras mērķis ir nogalināt, bet cilvēks jūrā dodas, lai cīnītos ar to, mēģinātu pierādīt savu spēku. Jūra ir jūrnieka pasaule, kuģis – jūrnieka mājas.

Kuģis angļu valodā ir `viņa. Jūrnieks viņu mīl, mēdz noslaucīt putekļus no kuģa koka daļām ar mīļotās sievietes izšūto grezno kabatlakatiņu. Burinieks peld jūrā kā skaists, balts putns.

 Par trīs galvenajiem netikumiem Dž. Konrads uzskatīja goda zaudēšanu, slinkumu un gļēvulību. Tieši tas aktualizē rakstnieka darbus svarīgos cilvēces vēstures pagrieziena brīžos.

Jūs ieguvāt filoloģijas doktora grādu, sakiet, lūdzu, kā Jūs vērtējat šodienas attieksmi pret humanitārajām zinātnēm, zinot to, ka aizvien vairāk tiek aktualizētas eksaktās zinātnes un tehnoloģiju jautājumi?

Es uzskatu, ka neviena sabiedrība un kultūra nevar pastāvēt bez humanitārajām zinātnēm. Esmu Lielbritānijas Dž. Konrada biedrības biedrs, un varu teikt, ka šajās aprindās neviens nopietni neuztver cilvēku, kas nepazīst literatūru. Vienalga, vai tas būtu inženieris, ekonomists vai jurists – literatūras zināšanas ir svarīgs cilvēka iekšējās kultūras indikators.

Nesen kāds kolēģis, kas pēc profesijas ir jurists, stāstīja par kādu Krievijā veiktu pētījumu. Pētījuma rezultāti pierāda, ka filologu domāšanas veids ļoti veiksmīgi palīdz atklāt noziegumus, un Krievijā šīs zināšanas arī rod pielietojumu.

Mani patiesi iepriecina tādi brīži, kad redzu, ka grāmatveikalos vai bibliotēkās cilvēki pievēršas grāmatām.

Jūs esat zinātniece – vai Jums nav nācies saskarties ar sabiedrības stereotipiskajiem uzskatiem par zinātnieka tēlu un dzīvesveidu?

Jā, dažreiz ir, bet ir nācies arī šos stereotipus lauzt. Priecājos par to, ka dažādās starptautiskās konferencēs redzu jaunus pētniekus.

Zinātnieki tāpat kā visi cilvēki, interesējas un runā arī par ikdienišķām lietām – ģimeni, bērniem, receptēm, iepirkšanos, utt. Tomēr ir brīži, kad šis stereotips it kā attaisnojas: tā vietā, lai bezjēdzīgi sērfotu internetā vai skatītos televīziju, zinātnieks izvēlas izlasīt labu grāmatu. Vai arī, ja, piemēram, zinātniekam ir jāizvēlas starp jaunu apģērbu un jaunu grāmatu,  viņš noteikti izvēlēsies grāmatu.

Tuvojas Rēzeknes Augstskolas Informācijas diena. Vidusskolēniem nāksies izšķirties par labu kādai no studiju programmām. Kādēļ būtu jāizvēlas studēt filoloģiju? Nosauciet trīs būtiskākās iezīmes, kas raksturo īstu filologu!

 Ir noteikti jāizvēlas joma, kas atbilst interesēm. Reiz kāda filoloģijas studente teica, ka viņai nepatīkot lasīt. Kāds filologs vari būt, ja tev nepatīk lasīt?

Literatūras zināšanas palīdz cilvēkiem saprast šo pasauli. Literatūra ir samazināts pasaules modelis, tās zināšanas palīdz izprast šo pasauli, tās vēsturi, cilvēku, viņa domāšanas veidu, kā arī ielūkoties nākotnē. Jau 20. gadsimta 30. gados Aldouss Hakslijs savā ideju romānā Drošā, jaunā pasaule paredzēja cilvēku klonēšanu. 

Tiem, kas mācās svešvalodas, literatūra ir vārti uz valodu. Pabeidzis augstskolu, cilvēks strādā savā jomā,  nokļūstot sava veida rāmī, Tā, piemēram, reiz studente, kas strādāja par tehnisko tulku, teica, ka zaudējot  angļu valodas izjūtu, jo strādāja tikai ar tehniskajiem tekstiem. Man to mācīja mani pasniedzēji, un es to mācu saviem studentiem, ka saikni ar valodu var saglabāt lasot labu literatūru.

Gribu piebilst, ka daiļliteratūra jālasa oriģinālvalodā – tulkojums, lai arī cik labs tas būtu, ir cits teksts, kur tulkotājs ir starpnieks starp autoru un lasītāju.

Kādas īpašības raksturo filologu? Grūts jautājums! Tā noteikti ir dzīvošana savā, jomā. Otrkārt, filologs noteikti ir darbalkoholiķis. Treškārt, filologu urda vēlme meklēt atbildes uz sev un citiem svarīgiem jautājumiem.

Kāds būtu Jūsu novēlējums RA studentiem?

Šis ir sarežģīts laiks, kad situācija darba tirgū ir mainīga un nedroša. Lai savā profesijā kaut ko sasniegtu, ir ļoti daudz jāmācās un jāstrādā. Labs speciālists vienmēr darbu atradīs.

Arī man daudzus gadus atpakaļ bakalaura studiju gados, sastopoties ar grūtībām, šķita, ka tās nepārvarēšu. Tomēr tad es atcerējos kādas profesores vārdus: Ja mācoties valodu, jūs tajā ieguldīsiet ļoti daudz darba, pienāks brīdis, kad valoda pati jums atvērsies. Tāpēc es gribētu novēlēt, lai jaunieši saprot, ka kaut ko nopietnu iespējams sasniegt tikai ar smagu darbu!




Līna Garanča, RA studente






RA Kontaktinformācija
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 90
LV-4601

Tālrunis: +371 64623709
Fakss: +371 64625901

 

Uz lapas sākumu

© Rēzeknes Augstskola
Visus jautājumus un ierosinājumus
sūtiet uz web@ru.lv