English
Meklēšana

Web-lapas karte
Aktualitātes - Vispārīgās
11.01.2011
Doktora grādu iegūst Inta Rimšāne

Doktora grādu iegūst Inta Rimšāne

 

Uzziņai

Inta Rimšāne

Dzimusi: Rēzeknē

Izglītība:

Rēzeknes 1. vidusskola

LU (augstākā izglītība Svešvalodu fakultātē)

LU-maģistra grāds angļu filoloģijā

LU doktora grāds menedžmentā

Darba vieta:

Rēzeknes novada pašvaldības ārējo sakaru koordinatore

Izglītības un dizaina un Ekonomikas fakultātes docētāja

Laimes atslēga:

Lai tuvākajā pasaulē ir miers, nav stresa. Jāsakārto sava iekšējā pasaule!

 

2010.gada 3.decembrī Rīgā Latvijas Universitātes Vadībzinātnes un Demogrāfijas zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē notika Intas Rimšānes promocijas darba - „Svešvalodu skolotāju izglītības sistēmas attīstība Latvijā” aizstāvēšana.

-Kas konkrēti tika pētīts Jūsu promocijas darbā?

Pētīju, kā uzlabot svešvalodu skolotāju izglītību un kā mēs izskatāmies uz pasaules fona - vai mēs esam labāki, sliktāki, vai tādi paši. Pati strādāju svešvalodu skolotājas programmā jau ļoti daudzus gadus, tāpēc likās interesanti izpētīt, kādi esam Latvijā un kā svešvalodu skolotāju izglītība notiek gan Eiropā, gan arī Amerikā.

-Kādas jaunas atziņas ir iegūtas?

Pirmkārt, svešvalodu skolotāju izglītība ir sistēma, kas attīstās pateicoties sadarbībai starp iekšējiem un ārējiem spēkiem. Iekšējie spēki ir studenti, docētāji, skolas, studiju programmas, un ārējie spēki ir globalizācija, tirgus, mūsu vēsture, arī citas universitātes, citas augstskolas, tātad - mūsu konkurenti. Lai svešvalodas skolotāju izglītību kaut kādā veidā mainītu vai uzlabotu, ir vajadzīga vienmērīga mijiedarbība starp ārējiem un iekšējiem spēkiem. Izglītības kvalitāte mainās atkarībā no tā, ko pieprasa ārējie spēki, piemēram, globalizācija un ko var piedāvāt iekšēji spēki. Ja mēs koncentrējamies tikai uz iekšējiem spēkiem, tas ir, „vārāmies savā sulā”, strādājam tikai ar jau pierastajām studiju programmām un nemācāmies no saviem konkurentiem, mēs stagnējam. Lai kaut ko uzlabotu, mums ir regulāri jāpēta, kas  notiek citās augstskolās un citās valstīs. Mums ir jābrauc, jāskatās un jāmācās visu laiku no jauna.

-Kā sākās Jūsu skolotājas karjera?

Jau no 16 gadiem zināju, ka būšu skolotāja. Katru vasaru strādāju bērnudārzā par audzinātāju un tad arī sapratu, ka man patīk pedagoga darbs un ka es gribu būt skolotāja. Tajā laikā bija grūti iestāties Latvijas Universitātē, bija liels konkurss uz svešvalodām. Apkārtējie un arī klases audzinātāja teica: “Kur tu, no Rēzeknes, gribi tikt! Tas nav iespējams!” Bet lielai daļai latgaliešu jau tas ir asinīs – ja neļauj, tad vajag!

-Kādi ir galvenie skolotāja uzdevumi?

Pats galvenais ir domāt par cilvēku, kuru tu māci. Tikai pēc tam ir studiju programma un kursi. Bieži vien mēs mācām svešvalodas, latviešu valodu, matemātiku nevis skolēnu vai studentu. Un kur tad paliek studenta vajadzības, viņa individualitāte un personība? Mācot priekšmetu, mēs bieži vien  aizmirstam par vērtībām un attieksmi, pirmkārt, par skolēna un skolotāja interesi un patiku pret attiecīgo mācību priekšmetu. Ja skolēnam nav prieka un intereses, viņš aizveras. Lūk, tas arī ir galvenais skolotāja uzdevums-turēt skolēnu atvērtu visam jaunajam!

-Un kādi bija Jūsu mīļākie priekšmeti skolas laikā?

Protams, svešvalodas, kas gan cits! Tā kā matemātikā esmu absolūti netalantīga, tad atliek humanitārie priekšmeti. Jādara tas, ko var un prot.

-Skolas laikā bijāt teicamniece?

Teicamniece gluži, nē, bet uzcītīga gan!

 -Kādas ir pašas pirmās atmiņas, kas Jums saistās ar RA?

Parasti studentu redzu pirmajā un tad ceturtajā kursā. Redzot viņu ceturtajā kursā, vienmēr jūtu lielu  gandarījumu. Tad brīnos, kā cilvēks pa četriem gadiem var kļūt tik gudrs un tik daudz zināt. Mums ir ļoti labi studenti un talantīgi pedagogi. No nedroša vidusskolas beidzēja mēs visi kopā mēģinām izveidot  pārliecinātu skolotāju, savu nākamo kolēģi. Kad „palaižam” ceturtā kursa absolventu pasaulē, tad skatos un domāju – daži būs tādi kolēģi, ka cepuri nost! Tas pedagogam ir vislielākais gandarījums.

-Vai sesijas laika jūtat līdzi studentiem?

Mēģinu nebūt ļoti barga, bet ja viņi nav regulāri nākuši uz lekcijām un nav auguši, tad gan esmu neganta. Ja regulāri nākuši uz lekcijām, regulāri mācījušies, tad mēģinu just līdzi.

-Kādu Jūs redzat RA pēc 5 gadiem?

Pirmkārt, redzu, ka mēs beidzot būsim jaunā ēkā. Mums būs kvalitatīvākas studijas, jaunas pārmaiņu iespējas. Ceru, ka arī pēc 5 gadiem skolotāju programmas vēl joprojām pastāvēs. Gribētos cerēt, ka valstij joprojām būs vajadzīgi ne tikai inženieri un ekonomisti, bet arī skolotāji.

-Varbūt ir kādi mazi noslēpumi, kā Jūs uzmundrināt savu garu pēc smagas darba dienas?

Ejot no darba, dziļi elpoju. Skatos, visapkārt ir tumsa, un tad pēkšņi parādās gaisma – zvaigznes vai laternas. Ir visu laiku jāmeklē tā zvaigzne, kas ir tālumā, spīd un vilina!

-Kas tiek sagaidīts no Salaveča Jaunajā gadā?

Gaidu grāmatu. Kādu romānu, kas palīdz relaksēties. Pēdējos gados man ir ļoti pietrūcis atpūtas. Es sēdēšu uz dīvāna un beidzot lasīšu to, kas man patīk un ir absolūti nevajadzīgs darbam. Novēlu arī pārējiem pēc iespējas biežāk atrast laiku tikai sev.

-Kas Jūsuprāt ir vissvarīgākais dzīvē?

Ģimene! Darbs un mācības ir svarīgas, taču jābūt vietai, kur var atnākt un to visu aizmirst. Svarīgi ir arī dzīvot tā, lai būtu tīra sirdsapziņa, lai naktīs var mierīgi gulēt. Ja ir padarītā darba sajūta, tad arī sirdsapziņa ir mierīga.


                                                                                             Ilze Slavena, RA studente





RA Kontaktinformācija
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 90
LV-4601

Tālrunis: +371 64623709
Fakss: +371 64625901

 

Uz lapas sākumu

© Rēzeknes Augstskola
Visus jautājumus un ierosinājumus
sūtiet uz web@ru.lv