English
Meklēšana

Web-lapas karte
Aktualitātes - Vispārīgās
08.07.2011
Studenti no valstīm ārpus ES – laipni lūgti Latvijā?

Studenti no valstīm ārpus ES – laipni lūgti Latvijā?

Latvijas augstskolas kopīgā deklarācijā ar citām Eiropas universitātēm pievienojušās Eiropas Universitāšu asociācijas vīzijai par Eiropu kā prioritāru galamērķi citu valstu un kontinentu studentiem, vienlaicīgi aicinot Eiropas Komisiju un ES dalībvalstu valdības atbalstīt augstākās izglītības internacionalizāciju. Turklāt Latvijas augstskolās iegūstamā izglītība ir viens no mūsu valsts eksporta produktiem ar ievērojamāko potenciālu, kuram kvalitatīvi jākonkurē ar citu val­stu augstskolām. Visi ārvalstu studenti kopumā Latvijā gada laikā iztērē gandrīz četrus miljonus latu.

Lai atbalstītu augstākās izglītības eksportu, ārvalstu studentu integrācijai pievēršama īpaša uzmanība. Apvienotās Karalistes Ārvalstu studentu lietu padome apstiprina, ka augstskolas, kuras investē ārvalstu studentu integrācijā, un nodrošina britu un ārvalstu studentu kontaktu veidošanos studiju laikā, kā arī valodas apguvi, piesaista arvien lielāku ārvalstu studentu skaitu. Padomes izpilddirektore Dominika Skota norāda - integrācijas aktivitātes nav vienkārši jauka papildus nodarbošanās, - tās nosaka atšķirīgus sasniegumus studentu piesaistē starp augstskolām. Statistika un pētījumi liecina, ka sekmīga integrācija, kas ļauj studentiem atstāt Lielbritāniju ne vien ar britu augstskolas grādu, bet arī ar britu draugiem, ir tas apstāklis, kas rada atšķirību starp vienkārši apmierinātiem klientiem un tiem, kas ar pārliecību ieteiks augstskolu citiem.

Biedrība „Risinājumu darbnīca” 2011.gada pavasarī ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu īstenoja studentu – trešo valstu valstspiederīgo integrācijai veltītu projektu „Kompass dzīvei Latvijā studentiem – trešo valstu valstspiederīgajiem: izglītība un integrācija”. Projekta gaitā tika veikta ārvalstu studentu aptauja un trijās valodās (latviešu, krievu un angļu) izstrādāti divi materiāli – ārvalstu studentiem paredzēts informatīvs materiāls „Kompass dzīvei Latvijā”, un ārvalstu studentu integrācijas programma, kas paredzēta augstskolu studentu pašpārvaldēm un ārlietu departamentiem, kā arī jauniešu NVO. 

 

Studenti – trešo valstu valstspiederīgie Latvijā

Globalizācijas procesi ir būtiski mainījuši arī augstākās izglītības pakalpojumus. Tie ir kļuvuši pieejami visai pasaulei, bet studenti ir patērētāji, kas var izvēlēties no visplašākā piedāvājuma. Līdz ar to arī Latvijas augstskolas jau tagad ir pakļautas globālajai konkurencei — tās konkurē starptautiskajā vidē, un arī studentiem pavērušās iespējas augstākās izglītības pakalpojumus saņemt citviet un uz izdevīgākiem nosacījumiem. Vai apstākļos, kad valsts finansējums augstākajai izglītībai un pētniecībai ir sasniedzis kritisko robežu, mēs līdz galam apzināmies globālās konkurences cīņas par talantu piesaistes ietekmi uz valsts konkurētspēju ilgtermiņā un vai mēs esam tai gatavi? Apskatot Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto statistiku, Latvijas augstskolās kopš 2005.gada reģistrēto ārvalstu studentu skaits pieaudzis vairāk par 500, 2010./2011. mācību gadā sasniedzot 1949, kas ir 1,9% no kopējā studentu skaita. Kopumā pašlaik Latvijas augstskolās izglītojas studenti no 62 pasaules valstīm. Visvairāk studentu ir no valstīm ārpus Eiropas Savienības - 358 studentu ir no Krievijas, 215 - no Ukrai­nas, 96 - no Gruzijas. Vairāk nekā puse ārvalstu studentu Latvijā izglītojušies angļu valodā, savukārt otra puse - tie studenti, kas Latviju izvēlējušies krievu valodā piedāvāto programmu dēļ, studē privātajās augstskolās.

Biedrības “Risinājumu darbnīca” projekta ietvaros veiktajā aptaujā, ko īstenoja speciāliste I.Buka, piedalījās 52 studenti no piecām Latvijas augstskolām (Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Juridiskā augstskola (RGSL), Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)). Visvairāk studentu, kuri piedalījās anketēšanā, ir atbraukuši no Gruzijas, kā arī Krievijas, Azerbaidžānas, Uzbekistānas. Daudzi no tiem atbraukuši uz Latviju pavisam nesen – 6% no studentiem atrodas Latvijā mazāk par pusgadu, 33% no pusgada līdz gadam. Aptaujas gaitā tika uzdota virkne jautājumu par studentu drošību un to, vai studenti savas etniskās piederības dēļ pret sevi novērojuši atšķirīgu attieksmi augstskolā un sadzīvē, un uz šiem jautājumeim apstiprinoši atbild ne vairāk kā 27% aptaujāto, turklāt 5 respondenti atbildējuši, ka attieksme bijusi pozitīvi atšķirīga, īpaši augstskolās – cilvēki izturējušies īpaši iejūtīgi un snieguši nepieciešamo atbalstu. Taču jāatzīmē, ka  aptaujas veikšanas laikā nebija iespējams sasniegt lielāku respondentu skaitu no Āfrikas un austrumu valstīm (aptaujā piedalījies tikai 1 respondents no Nigērijas un 1 – no Ķīnas), un šo valstu pārstāvji iepriekš veikto padziļināto interviju gaitā norādījuši, ka saskārušies ar diskriminējošu attieksmi Latvijas sabiedrībā.

77% no respondentiem norādīja, ka būtu vērtīgi augstskolu studentiem piedāvāt īpašu sagatavošanās un integrācijas moduli, kas ļautu labāk iejusties augstskolā un Latvijas sabiedrībā.  52% aptaujāto uzskata, ka vajadzētu piedāvāt šo moduli kā klātienes, tā tālmācības formātā, 38% priekšroku dod klātienes mācībām, bet 10% izvēlētos tālmācības moduli. Pēc 33% studentu domām, modulī jāiekļauj tās valodas apmācība, kurā notiek apmācība augstskolā, 27% vēlētos apgūt priekšmetus, kas dotu priekšstatu par Latvijas un ES kultūru, politiku un tiesību sistēmu, 19% vēlas apgūt latviešu valodu, 15% - profesionālus priekšmetus, saistītos ar turpmāko profesiju un tikai 6% vēlētos studēt vispārējos priekšmetus (psiholoģiju, u.c.).

Aptaujā tika uzdoti arī virkne jautājumu, lai noskaidrotu, pie kā ārvalstu studenti grieztos pēc atbalsta un informācijas dažādās sadzīviskās situācijās (veselības problēmas, kontakti, brīvā laika pavadīšana). Lielākoties tika minēti vietējie draugi un augstskolas darbinieki. Jāatzīmē, ka lielākais aptaujas respondentu skaits ir no valstīm, kuru pārstāvji Latvijā veido nozīmīgas etniskās grupas. Līdz ar to jādomā, ka tie studenti, kuru tautiešu skaits Latvijā nav liels, meklējot atbalstu, vēl vairāk paļaujas uz augstskolu. Tai pašā laikā tikai niecīgs respondentu skaits minējis studentu pašpārvaldi kā vietu, kur saņemt atbalstu veselības problēmu (2%) vai dzīvokļa īres (6%) jautājumos, visbiežāk (17% respondentu) studentu pārvalde minēta kā atbalsta organizācija, lai organizētu brīvdienu ceļojumu uz Igauniju.  Redzot, cik svarīgs ārvalstu studentiem ir vienaudžu atbalsts, studentu pašpārvaldēm ir liels potenciāls studentu – trešo valstu valstspiederīgo atbalstam.

 Iespējas studentu integrācijai

Lai arī turpmāk piesaistītu ārvalstu studentus, jāattīsta labvēlīga vide studentiem – trešo val­stu valstspiederīgajiem (ar to domājot kā krievvalodīgos, tā citus studentus no valstīm ārpus Eiropas Savienības). Nereti šī studējošo grupa netiek īpaši izdalīta ārvalstu studentu vidū, lai gan viņi salīdzinājumā ar studentiem, kuri Latvijā ierodas no ES valstīm, saskaras ar cita veida problēmām. Galvenās jomas, kurās augstskolas kā uzņēmējorganizācijas un studenti – trešo valstu valstspiederīgie – piedzīvo sarežģījumus, ir imigrācija, veselības aprūpe (tai skaitā veselības apdrošināšana), darba tiesības un kultūru saskares īpatnības. Ņemot vērā pašu ārvalstu studentu izvirzītos jautājumus un viņus interesējošās tēmas, izstrādāta īpaša integrācijas programma studentiem – trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmas izstrādē piedalījās autoru kolektīvs:  Dace Akule, Iveta Ķešāne. Liesma Ose, Aija Karlsberga, Kristīne Kļukoviča, Ausma Pastore, kā arī pārstāvji no organizācijas "Eiropas minoritātes" Baltijas un Skandināvijas valstu nodaļas.  Programma ietver situācijas aprakstu, programmas mērķus un uzdevumus, metodoloģiju, nodarbību pārskatu – moduli (tēma, sasniedzamais rezultāts, izziņas procesa metodes, nepieciešamie resursi), izdales materiālus un darba lapas. Reaģējot uz studentu - trešo valstu valstspiederīgo izvirzītajām vajadzībām, veidota izpratne par imigrācijas politiku Latvijā, integrācijas jēdzieniem, pilsonības politiku Latvijā, veselības aprūpes iespējām Latvijā, vērtību un vajadzību konfliktiem, to risināšanu, kā arī par studentu pienākumiem pret uzņemošo valsti. Programmā sniegts ieskats darba tiesību jautājumos, līdzdalības iespējās, starpkultūru attiecībās. Sniegta informācija par brīvprātīgā darba iespējām Latvijā un Eiropā, kā arī iespēja attīstīt efektīvas komunikācijas, saskarsmes un sadarbības prasmes. Bez tam programmā izvērtētas sociālā atbalsta iespējas.

Izvērtējot programmu, tās stiprās puses ir šādas:

-        nodarbību saturu un tēmu secību noteica dalībnieku vajadzības;

-        nodarbību tēmas ir savstarpēji nesaistītas, pēc izvēles var apgūt jebkuru tēmu;

-        informatīvos materiālus – izdales sagatavoja profesionāļi;

-        nodarbību pasniegšanas metodika balstās uz kritiskās domāšanas stratēģiju izmantošanu mācību procesā un sastāv no 3 fāzēm: ierosināšana; apjēgšana; refleksija;

-        programmas īstenošanas vietas mācīties veicinošā vidē – ārpus augstskolu telpām, neformālā vidē;

-        sadarbība gan ar trešo valstu valstspiederīgajiem studentiem, gan ar studentiem - Latvijas iedzīvotājiem programmas izstrādē un adaptācijā;

-        reakcija uz studentu individuālajām vajadzībām un atbalsts problēmu risināšanā – individuālas konsultācijas gan nodarbību laikā, gan elektroniski.

 

Savukārt vājās puses - 

-        studentu vajadzības var mainīties;

-        informatīvo materiālu – izdaļu saturs atkarīgs no integrācijas politikas, izmaiņām normatīvajos aktos u.c.;

-        ne visi pasniedzēji/lektori ir sagatavoti sniegt jaunas zināšanas un prasmes, izmantojot kritiskās domāšanas pieeju;

-        programmas īstenošanas laiks – studiju otrā pusgada beigas, kad ir saspringts mācību grafiks,

-        nodarbību regularitāte – studenti nespēj divos mēnešos (projekta īstenošanas ierobežojumi) apmeklēt 15 nodarbības; 

-        pēc iespējas plašāka studentu loka – trešo valstu valstspiederīgo informēšana par iespējām iesaistīties programmas apguvē.

 

Ieteikumi programmas īstenošanai:

-        studentu vajadzības var mainīties;

-        informatīvo izdales materiālu saturs atkarīgs no integrācijas politikas, izmaiņām normatīvajos aktos u.c.;

-        ne visi pasniedzēji/lektori ir sagatavoti sniegt jaunas zināšanas un prasmes, izmantojot kritiskās domāšanas pieeju;

-        programmas īstenošanas laiks – piemēram, nav piemērotas studiju otrā pusgada beigas, kad ir saspringts mācību grafiks,

-        nodarbību regularitāte – studenti nespēj divos mēnešos (projekta īstenošanas ierobežojumu dēļ) apmeklēt 15 nodarbības; 

-        pēc iespējas plašāka studentu loka – trešo valstu valstspiederīgo informēšana par iespējām iesaistīties programmas apguvē.

 

Ārvalstu studentu viedoklis par to, kas darāms, popularizējot Latvijas augstskolas ārzemēs

Uz jautājumu, pēc kādam izmaiņām augstskolā mācītos vairāk ārzemju studentu, 5 studenti atbiedējuši, ka vajag labāk informēt ārzemju abiturientus iespēju iegūt augstāko izglītību Latvijā: „Nepieciešams vairāk pastāstīt par ārzemnieku apmācības perspektīvām”, „Plašāka reklāma. Būtu labi sūtīt studentu - ārzemnieku uz savu valsti ar prezentāciju par Latvijas augstskolu, kuru viņš vai viņa apmeklējuši”, 6 studenti uzskata, ka vajadzētu mazināt valodas barjeras, citi viedokļi: augstākās izglītības kvalitātes celšana, dokumentu noformējuma atvieglošana. „Palieliniet pasniedzēju skaitu, iekļaujiet vairāk lektoru - speciālistu ar lielu pieredzi ne tikai teorijā, bet arī praksē,” „Vairāk kultūras pasākumu augstskolā, lai iepazīstināt mūs ar Latvijas kultūru, bet vietējos - ar mūsu kultūru.”

Uz jautājumu kas būtu jāmaina Latvijā, lai piesaistītu vairāk ārzemju studentu, studenti minējuši valodas barjeru, norādījuši uz grūtībām ar uzturēšanās atļaujas kārtošanu.  „Vajadzētu būt lieliem projektiem, kas ļautu ārzemniekiem iekļauties Latvijas ikdienas dzīvē. Pats es guvu vērtīgu pieredzi mācību laikā, kas saistīta ar dzīvi Latvijā”, „Man grūti runāt par visu Latviju un par izmaiņām, kas būtu jāievieš, man ir ar ko salīdzināt un varu teikt, ka Latvija nav pati sliktākā valsts ES, kur mācīties, plusi ir pat vairāk nekā mīnusu, un galvenais pluss ir mācību maksa.” Būtu labi, ja medicīnisko palīdzību iekļautu apdrošināšanā - „Ja varētu nepirkt lēto apdrošināšanu kārtojot vīzi, bet pirkt „īsto” apdrošināšanu atkarībā no cilvēka vajadzībām.” Citu variantu starpā medicīnisko kabinetu atvēršana augstskolās, medicīnas darbinieku kvalifikācijas līmenis un draudzīgāka attieksme, ģimenes ārstu piešķiršana pēc dzīvesvietas atrašanas vietas. 

Nākotnē uz citu valsti plāno aizbraukt 39% studentu, atgriezties savā dzimtenē – 33%, bet, ja būtu iespēja palikt Latvijā, to izvēlētos 28%.

* Raksts sagatavots projekta „Kompass dzīvei Latvijā augstskolu studentiem - trešo valstu valstspiederīgajiem: izglītība un integrācija” (Nr. IF/2009/1.5./15) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo fonds un Latvijas Republika. Rakstā iekļautā informācija ir vienīgi biedrības Risinājumu darbnīca speciālistu viedoklis un neatspoguļo Latvijas vai ES institūciju oficiālo viedokli. Visi izstrādātie materiāli pieejami biedrības „Risinājumu darbnīca” mājas lapā www.workshopofsolutions.com





RA Kontaktinformācija
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 90
LV-4601

Tālrunis: +371 64623709
Fakss: +371 64625901

 

Uz lapas sākumu

© Rēzeknes Augstskola
Visus jautājumus un ierosinājumus
sūtiet uz web@ru.lv