English
Meklēšana

Web-lapas karte
Aktualitātes - Vispārīgās
15.12.2011
Dzintara ceļš Latgalē

Dzintara ceļš Latgalē

Droši vien Latvijā ir maz māju, kurā nebūtu kaut kas no dzintara – no vecmāmiņām pārmantotas dzintara krelles vai piespraudes, par ārstnieciskiem uzskatītie neapstrādātā dzintara darinājumi, kāds jūrmalā paša atrasts un tāpēc īpaši nozīmīgs dzintara gabaliņš. Tas arī saprotams, jo Latvija ir viens no t.s. dzintara ceļa atslēgas posmiem – šeit dzintaru ieguva, apstrādāja, pārstrādāja un arī izplatīja. Lai apjaust un novērtētu Latvijas vietu dzintara ceļā, programmas „Rīga 2014” tematiskajās grupas „Dzintara ādere” ietvaros pētnieku grupa profesores Janīnas Kursītes-Pakules vadībā devās ekspedīcijā (08.-18.08.2011.) pa maršrutu Rīga, Liepāja, Palanga, Klaipēda, Juodkrante, Nida, Zeļenograda, Kaļiņingrada, Zeļežnodorožnaja, Jantarnaja, Svetlogorska, Stegna, Jantara, Gdaņska, Sopota, Rīga. Ekspedīcijā piedalījās arheologs Juris Urtāns, operators Normunds Čirkste, LU profesore Sigma Ankrava, LU studentes Rūta Jirgensone un Lāsma Reinvalde, Latvijas Ārlietu ministrijas ārējo sakaru koordinatore un tematiskās līnijas “Dzintara ādere” kuratore Vita Timermane-Moora un šo rindu autore RA asociētā profesore Angelika Juško-Štekele. Ekspedīcijas pirmie rezultāti tika prezentēti 16., 17. 11. 2011. forumā „Mainīgā Eiropa. Dzintara transformācijas”, kur ekspedīcijas vadītāja J. Kursīte-Pakule informēja par ekspedīcijas rezultātiem un iepazīstināja ar dzintara ceļa dokumentālā stāsta videoievadu (sk. http://www.diena.lv/diena-tv/izklaide-makslas/dzintara-cela-dokumentala-stasta-videoievads-13915328).

Attēlā (no kreisās): S. Ankrava, R. Jirgensone, V. Timeramane-Mora, J. Kursīte-Pakule, L. Reinvalde, A. Juško-Štekele.

Ekspedīcijas dalībnieki apmeklē slavenā Krievijas arheologa Vladimira Kulakova vadītos arheoloģiskos izrakumus 9.-12.gs. prūšu apmetnes „Kaup” teritorijā.

Runājot par dzintarzemi Latviju, pārsvarā tiek domāta Baltijas jūras piekraste. Tomēr dzintara pēdas atrodamas arī Latgalē. RA docente I. B. Loze savos pētījumos atklājusi nozīmīgas dzintara pēdas Lubāna ezera mitrājā, kur jau neolīta laikmetā bija izveidojies un darbojās augstas kvalitātes dzintara apstrādes centrs. Tas bija kļuvis arī par starpnieku maiņas sakaros - no Volgas augšteces iedzīvotājiem pret dzintara izstrādājumiem tika iegūts vietējiem iedzīvotājiem tik nepieciešamais augstvērtīgais krama izejmateriāls medību, darba un ikdienā lietojamo rīku izgatavošanai. Tas liecina, ka neolīta laikmetā Lubāna apkaimes iedzīvotāji bijuši ne tikai izcili amatnieki, bet arī talantīgi tirgotāji.

Šādi dzintars – saukts arī par Baltijas zeltu – ne tikai kalpo par visas Latvijas kultūras simbolu, bet atklāj arī Latgali kā vienu no Latvijai svarīgiem dzintara ceļa posmiem.

P.S. Vai tu zināji, ka:

  • Senie ģermāņi dzintaru sauca par glēsu, senie grieķi – par elektronu, ēģiptieši – par sakalu, senie latvieši –par svekas, svakas.
  • Pasaulē zināmi dažādi dzintara paveidi – sukcinīts (Baltijas dzintars), rumenīts, simetīts, birmīts un Dominikas dzintars.
  • Lielākie dzintara gabali atrasti 19. gs. Prūsijā, to svars – 6750 un 9700 grami.
  • Dzintars tiek uzskatīts par dzīvu un siltu akmeni, jo tas pārņem cilvēka ķermeņa siltumu un noveco.
  • No dzintara iegūst tīru dzintarskābi ārstniecisko preparātu ražošanai, to izmanto kā stratēģisku materiālu atomzemūdenēs un kosmisko kuģu dzinējos, kā blakusproduktus iegūstot dzintara eļļu un dzintara laku.
  • Viduslaikos no dzintara tika gatavotas brilles. Arī mūsdienās vairākas optikas ražotājfirmas izmanto dzintaru optikas dzidrināšanai.
  • Dzintaru, it īpaši presēto jeb amberoīdu, izmanto kā izolatoru elektrotehnikā. Šādi dzintara serdeņi tika izmantoti arī iekārtās, kas noteica radiācijas līmeni pēc Černobiļas AES avārijas. (http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=102&what=38)
  • 20. gs. 30. g. dzintars Latvijā tika izgatavots no biezpiena. (http://www.periodika.lv/Default/Skins/LatviaArchL/Client.asp?Skin=LatviaArchL&enter=true&AW=1323432288559&AppName=2)

Rēzeknē, 30.11.2011





RA Kontaktinformācija
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 90
LV-4601

Tālrunis: +371 64623709
Fakss: +371 64625901

 

Uz lapas sākumu

© Rēzeknes Augstskola
Visus jautājumus un ierosinājumus
sūtiet uz web@ru.lv