English
Meklēšana

Web-lapas karte
Aktualitātes - Vispārīgās
26.01.2012
Pianista Jura Kalnciema solo koncerts Georgijs Gurdžijevs. Himnas, Lūgšanas, Rituāli

Pianista Jura Kalnciema solo koncerts  Georgijs Gurdžijevs. Himnas, Lūgšanas, Rituāli

Pirmdien, 30. janvārī plkst. 18.00 Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē JVLMA Klavieru katedras vadītājs profesors Juris Kalnciems aicina uz savu jauno soloprogrammu Georgijs Gurdžijevs. Himnas, Lūgšanas, Rituāli. Biļetes nopērkamas Biļešu Paradīzes kasēs, www.bilesuparadize.lv vai stundu pirms koncerta norises vietā. Biļetes cena - 3 Ls, pensionāriem, studentiem - Ls 1, skolēniem, uzrādot apliecības – ieeja brīva.

„Tā ir skaista, meditatīva mūzika, kuras spēks un saturiskā skaidrība uzrunā klausītāja dziļāko būtību. Šī savdabīgā un nenoliedzami talantīgā komponista mūzika ir maz atskaņota pat pasaules kontekstā. Latvijā šī mūzika nav skanējusi, tāpēc mans mērķis ir iepazīstināt ar Georgija Gurdžijeva daiļradi arī mūsu mūzikas draugus, kā arī bagātināt klavieru repertuāru Latvijā ar citu tautu muzikālām lappusēm”, tā par gaidāmo koncertu stāsta prof. Juris Kalnciems.

Georgijs Gurdžijevs /George Gurdjieff, 1866–1949/ bija ietekmīgs garīgais skolotājs un komponists. Dzimis grieķa un armēnietes ģimenē Aleksandropolē, Kaukāza reģionā, netālu no Krievijas un Armēnijas robežas ar Turciju, kur gadsimtiem ilgi līdzāspastāvējušas dažādas etniskās grupas. Viņa tēvs bija vietējais bards, kurus sauc par Ašokiem – šie mākslinieki improvizē par reliģiskām vai filozofiskām tēmām dzejā un mūzikā.
Bērnībā Gurdžijevs dziedāja krievu pareizticīgās baznīcas korī. Viņa asais prāts un muzikālais talants piesaistīja katedrāles diakona uzmanību, kurš uzņēmās puikas izglītošanu. Paralēli ierastajiem mācību priekšmetiem, Gurdžijevs ieguva izglītību arī reliģijā un medicīnā.
Neskatoties uz šo apmācību, viņa daudzie jautājumi par cilvēka eksistences būtību un nozīmi palika neatbildēti. Kopā ar domubiedru grupu viņš sāka meklēt citus informācijas avotus, kuri, kā viņam šķita, varētu sakņoties senajās tradīcijās un izskaidrot pretrunas, ar kurām viņš tika saskāries. Kopā ar šo, par „Patiesības meklētājiem” dēvēto, grupu viņš ceļoja uz Ēģipti, Tibetu, Afganistānu un citām centrālās Āzijas valstīm, meklējot šos zināšanu avotus. Ceļojumi sniedza viņam iespējas dzirdēt un asimilēt dažādu etnisko tradīciju mūziku, kā arī apmeklēt dažādus tempļus un klosterus, kuros viņš apguva īpašas rituālu, deju un mūzikas formas.

Gurdžijeva mūzika
    Gurdžijevam piemita neparastas spējas iegaumēt sarežģītas melodijas, ar kurām viņš saskārās divdesmit ceļojumu gadu laikā centrālajā Āzijā un tuvajos austrumos. Šie mentālie „ieraksti” bija ļoti nozīmīgi viņa turpmākajā darbā.
    Mūzika, ar kuru saskārās Gurdžijevs, sakņojās senajās mutvārdu un dziedājumu tradīcijās. Kā noteikums, šī mūzika netika pierakstīta, jo tradīcija balstās mūziķa spējā precīzi atcerēties un atskaņot raksturīgos melodijas zīmējumus. Dažos stilos atrodamas arī komplicētas ritmiskas attiecības starp melodiju un pavadījumu. Dažādos reģionos skaņkārtu sistēmas atšķiras un ir atkarīgas no oktāvu dažāda dalījuma, tā rodoties rietumnieku ausīm nedzirdētiem intervāliem.
    Gurdžijeva mūzikai raksturīga unikāla elementu kombinācija: etniskās melodijas, tālo tempļu un klosteru rituālu mūzika un pareizticīgo liturģijas kadences, kas transformēti atbilstoši Gurdžijeva redzējumam un viņa palīga, krievu komponista, de Hartmana profesionālajam darbam. Rezultātā radās skaņdarbi, kuri dažkārt bija izteikti austrumnieciski, citreiz diezgan rietumnieciski, bet gandrīz nekad nebija tīri vienas vai otras pasaules produkti. Dažādie mūzikas avoti it kā destilējās, radot mūziku, kurai raksturīga brīva vai plaša forma un dekoratīvs pianisma izmantojums.

Juris Kalnciems /1957/ mācījies Rīgas Jāzepa Mediņa /pedagogs Š. Valdšteins/ un Emīla Dārziņa /pedagoģe J. Daugule/ mūzikas skolās. Ar izcilību absolvējis Latvijas Valsts konservatoriju /prof. A. Zandmaņa klavieru klase. Profesionālo meistarību pilnveidojis, studējot P.Čaikovska Maskavas konservatorijas asistentūrā /prof. S. Alumjans/. Studiju laikā piedalījies konkursos /M.Čurļoņa pianistu konkursā 1.vieta/. Pašlaik Juris Kalnciems ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras vadītājs, kā arī Eiropas Klavieru Skolotāju asociācijas Latvijā prezidents. Paralēli lielajai pedagoģiskā un sabiedriskā darba slodzei Kalnciems turpina koncertēt gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Profesors regulāri piedalās dažādu konkursu žūrijās, vada meistarklases Latvijā un ārzemēs. Pianista plašajā repertuārā ir dažādu laikmetu mūzika, kā arī ierakstīti vairāki kompaktdiski.

Informāciju sagatavoja:
Jana Lāce
JVLMA Koncertdaļas vadītāja
Tālr. 67222935, 27843188, E-pasts: jana.lace@jvlma.lv 





RA Kontaktinformācija
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 90
LV-4601

Tālrunis: +371 64623709
Fakss: +371 64625901

 

Uz lapas sākumu

© Rēzeknes Augstskola
Visus jautājumus un ierosinājumus
sūtiet uz web@ru.lv