English
Meklēšana

Web-lapas karte
Aktualitātes - Vispārīgās
09.05.2012
Stipro Skrējiena spilgtākie mirkļi un emocijas

Stipro Skrējiena spilgtākie mirkļi un emocijas

Kā jau iepriekš tika rakstīts, tad 4. maijā kinopilsētā Cinevillā norisinājās jau ceturtais Stipro Skrējiens, kurā piedalījās arī Rēzeknes Augstskolas (RA) komanda, no 348 komandām izcīnot 39. vietu kopvērtējumā, bet augstskolu vērtējumā iegūstot 5.vietu.

Aicināju RA komandas dalībniekus – Dagni Boltrikovu, Lauru Ciprusi, Ilmāru Tropu un Kasparu Miezi – padalīties iespaidos par Stipro Skrējiena spilgtākajiem mirkļiem un gūtajām emocijām.

 

Kā tika nokomplektēta tieši šāda komanda, kas šogad pārstāvēja Rēzeknes Augstskolu Stipro Skrējienā?

Dagnis: – Es Stipro Skrējienā piedalījos trešo reizi pēc kārtas. Šīs sacensības man ļoti patīk un ir piesaistījušas ar savu interesanto sacensību formātu, kurā tu ne tikai parādi, cik ātri skrien, bet arī, cik stiprs esi. Nenoliegšu, ka ļoti patīk pārvarēt grūtības un redzēt, cik tālu es varētu tikt. Sacensības ir arī ļoti oriģināls veids, kā svinēt 4.maija svētkus.

Komanda izveidojās tajā dienā, kad Rēzeknes Augstskolā notika Sporta diena. Tad tika piedāvāts startēt Laurai un Kasparam, kuri bez domāšanas pieņēma šo izaicinājumu. Ilmārs bija pirmais cilvēks, kurš atsaucās šim pasākumam. Grūtākais sākumā bija atrast spēcīgu meiteni, kura būs tik drosmīga un dosies trasē kopā ar zēniem, jo ar katru gadu aug azartiņš un gribas nostartēt labāk un labāk. Es uzņēmos komandas kapteiņa lomu, sākot ar komandas izveidi un pārējo biedru atlasi, kā arī mazliet pastāstīju, kas viņus sagaidīs.

 

Kuri bija tie bīstamākie/sarežģītākie posmi šajā skrējienā?

Laura: – Sarežģītākais šķērslis, manuprāt, bija „Stikla kalns”, kas bija noklāts ar eļļas kārtu. Šajā posmā puiši varēja parādīt savu spēku, jo viņi mani burtiski uzcēla tajā, par ko viņiem jāsaka milzīgs paldies, jo vienai man tas neizdotos. Skrējiena posmi bija gana daudzveidīgi, lai katrs tajos varētu pārbaudīt gan savu, gan komandas kopējo izturību.

Dagnis: – Man jau patīk, ka trase paliek garāka un šķēršļiem bagātāka. Mēs – puiši – pilnīgi piekrītam Lauras teiktajam, jo te nācās pielietot vairāk spēka, nekā citos šķēršļos. Te arī izpaudās komandas saliedētība, jo nācās ļoti pacensties, lai pārdabūtu Lauru pāri kalnam. Jācer, ka nākamgad būs vēl daži tikpat labi izdomāti šķēršļi. Kā bīstamāko mēs atzinām SVH tranšeju, kurš bija V burta formā, un pēc tā pārvarēšanas ceļi bija nobrāzti visiem.

 

Kurš no posmiem vislabāk ir palicis atmiņā?

Laura: – Skrējiena gaitā man vislabāk patika šķēršļi, kuri bija saistīti ar ūdeni. Pirmkārt, tāpēc, ka tie bija diezgan vienkārši, proti, gandrīz visur tos vajadzēja vienīgi pārbrist. Un, otrkārt, tāpēc, ka tajos varēja atveldzēties pēc nogurdinošās skriešanas. Vislabāk atmiņā man ir palicis „V-veida tunelis”, jo no tā mani ceļgali vēl joprojām ir rotāti ar nelieliem nobrāzumiem. 

Ilmārs: – Viss skrējiens ir palicis spilgtā atmiņā, jo tas bija saistošs un interesants. Gadījās arī dažādi sīki kuriozi, sākot ar paslīdēšanu un beidzot ar to, ka mute bija pilna ar dubļiem.

Dagnis: – Man no šī skrējiena visvairāk palika atmiņā tie grūtākie šķēršļi. Visa skrējiena laika tu sajuties kā rotaļu laukumā, jo dubļos esi no ausīm līdz kājām, un tas sagādā prieku un ļauj izbaudīt šo trako skrējienu ar smaidu.

Kaspars: – Visvairāk atmiņā, protams, ir palicis „Stikla kalns” un tuneļi, kuri bija pietiekami gari un nebija nemaz tik vienkārši.

 

Kādas bija emocijas, kad bijāt beidzot finišējuši?

Laura: – Finišējot, bija liels gandarījums ne tikai par sevi, bet par visu komandu kopumā, jo šajā skrējienā ļoti nozīmīga bija komandas saliedētība. Protams, bija neviltots prieks par paveikto, jo brīžiem likās, ka nespēks gūs savu, tomēr atlika vienīgi saņemties un atrast sevī pēdējos spēkus, lai veiksmīgi sasniegtu vēlamo mērķi.

Ilmārs: – Emocijas bija superpozitīvas! Tiešām bija gandarījums pieveikt šo trasi, kas paņēma daudz spēku, un izdarīt vēl to ļoti atzīstamā laikā un pozīcijā! Stipro Skrējiens vēl ilgi paliks atmiņā!

Dagnis: – Finišējot, ir tāda sajūta, ka esi apēdis gandarījuma torti, kaut vai tā garšo pēc smiltīm un dubļiem, tomēr tā ir tā vērta. Viss garais skrējiens dod tikai pozitīvas atmiņas, kuras vienmēr atcerēsimies ar smaidu. Sirdij tiek prieks, ka ekskluzīvi nosvini valsts svētkus. 

Kaspars: – Pirmais, ko man personīgi gribējās finišējot, bija paēst, jo biju ļoti izsalcis, un otrajā vietā palika tikai doma, ka varētu nomazgāties. Kopumā bija ļoti interesanti. Obligāti būs jāpiedalās arī nākošajā gadā, jo tas ir ļoti labs pārbaudījums sev, kā arī tādā veidā var labi izklaidēties.

Dagnis: – Man patika tas, ka Laura teica, ka nākamgad startētu vēlreiz, tik jāpatrenējas vairāk. Iepriekšējos gados meitenes gan atteicās vēlreiz uz kaut ko tik traku parakstīties, tāpēc stratēģija ir viena – jāsaglabā komandas sastāvs un jāpatrenējas pirms starta.

 

Inga Kaļva,

SAN informācijas speciāliste






RA Kontaktinformācija
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 90
LV-4601

Tālrunis: +371 64623709
Fakss: +371 64625901

 

Uz lapas sākumu

© Rēzeknes Augstskola
Visus jautājumus un ierosinājumus
sūtiet uz web@ru.lv