English
Meklēšana

Web-lapas karte
Aktualitātes - Vispārīgās
09.07.2012
Rēzeknes Augstskolas studenti piedalās jau 10. folkloras ekspedīcijā

Rēzeknes Augstskolas studenti piedalās jau  10. folkloras ekspedīcijā

Laikā no 25. jūnija līdz 1. jūlijam Kaunatas pagastā norisinājās desmitā Rēzeknes Augstskolas (RA) folkloras ekspedīcija.

Jau desmito reizi RA akadēmiskā bakalaura programmas „Filoloģija” 1. kursa studenti kopā ar asociētajām profesorēm Angeliku Juško-Štekeli un Ilgu Šuplinsku devās folkloras ekspedīcijā. Desmitajā jubilejas gadā par galamērķi tika izvēlēts Kaunatas pagasts, tam raksturīgo vēsturisko liecību, izcilu kultūrvēstures darbinieku, senu pilskalnu un kapuvietu dēļ.

Mums, kā pirmā kursa studentiem, tā bija lieliska iespēja iepazīt sava novada (konkrētāk – Kaunatas pagasta) kultūrvēsturisko mantojumu. Tieši mutvārdu folklorā saglabātie nostāsti, teikas un tradīcijas saistīja visvairāk. Mēs vēlamies saglabāt šos materiālus, nodot citām paaudzēm un, kas zina, varbūt pat no jauna ieviest ikdienas dzīvē.

Vairākkārt nācās sastapties ar teicējiem, kuri savus pierakstus ir sadedzinājuši vai izmetuši, kas, protams, nozīmē zaudētu svarīgu vēsturiskā mantojuma daļiņu. Tagad jau no savas pieredzes saku – saglabājiet savas pamatskolas kladītes, vecos zīmējumus, pierakstus un receptes, varbūt pēc gadiem tieši pie jums ieradīsies studenti, kurus interesēs mūsdienu tradīcijas.

Mēs, filoloģijas programmas studenti, ekspedīcijas laikā centāmies nostiprināt un praktiski pielietot studiju kursa laikā gūtās zināšanas un veidot savu personīgo priekšstatu par folkloras materiālu ieguves iespējām. Tā kā esam pavisam zaļi pirmā kursa studenti, tad iesākumā mulsām, nepratām uzsākt sarunu, bet ar laiku, būtībā ar katru teicēju, mūsu komunikācijas prasmes uzlabojās.

Kuriozu bija ne mazums, sākot ar apmaldīšanos neizbraucamos lauku ceļos, beidzot ar izmirkšanu līdz kaulam un pārsauļošanos. Atmiņā noteikti paliks draudzīgā Kaunatas „Saules” veikala pārdevēja, kura, mūs ieraugot, uzreiz padeva labdienu un apjautājās, kā tad mums šodien klājas. Noteikti neaizmirsīsim sākotnējos mulsuma brīžus, ķibeles ar diktofoniem, velosipēdiem un lietusmēteļiem, tomēr tas viss ekspedīciju padarīja jo interesantāku un aizraujošāku.

Jāsaka, ka folkloras prakses laikā guvām vērtīgu pieredzi, strādājot ar cilvēkiem, mēģinot atrast pareizo pieeju, kas ļautu tiem atvērties un brīvi uzsākt ar mums sarunu. Kaunatas pagasta ļaudis ir pārsteidzoši labsirdīgi un atsaucīgi, viņi nekad neatteiktu kādam, kurš lūdz palīdzību.

***

 

Folkloras ekspedīcijas dienasgrāmata

(Atcerieties – uztveriet šo rakstu ar humoru, visi notikumi ir balstīti uz patiesiem faktiem.)

1. diena. Šodien mēs iepazīstamies ar rīcības plānu, pasniedzējas skaidro un stāsta, kā vajadzētu vērsties pie cilvēkiem, kā palīdzēt tiem atvērties un nebaidīties uzsākt savstarpējo dialogu. Iekārtojamies istabiņās, izpakojam daļu no līdzpaņemtajām lietām, vērīgi izpētām apkārtni un aprodam ar jauno vidi.

2. diena. Mēs – studenti esam sadalīti grupiņās – katrai no tām iedalīta sava nedēļas diena, gatavojam brokastis, nokopjam galdu, nomazgājam traukus. Režīms stingrāks kā jaunsargos. Pasniedzējas māca apieties ar diktofoniem, ar pirmo reizi neizdodas, bet trešajā jau ietrenējamies un desmitajā esam profesionāļi, un protam ierakstīt materiālus.

Pirmā diena, kad esam uz velosipēdiem. Katrai grupiņai mērojams savs ceļš – kāds dodas uz Kaunatu, cits uz Dubuļiem vai Idzepoli, attālums katrai grupai cits. Kā izrādās, Kaunatas pagasta apvidus ir visai kalnains. Pirmās 15 minūtes un trīs lielie kalni liekas sīkums, bet vēlāk... Sāk likties, ka tur, uz tā kalna, arī paliksim. Nu nav vairumam filologu uztrenēti muskuļi, mēs esam grāmatu tārpi, ne sportisti.

Iesākumā esam kautrīgi, īsti nezinām, ko teikt, kā uzsākt sarunu ar pilnīgi svešu cilvēku. Tomēr, kā izrādās, Kaunatā dzīvojošie ir ārkārtīgi atvērti un draudzīgi ļaudis. Viņi uzņem mūs savās mājās kā attālus, bet mīļus radus. Ātri vien atrodam kontaktu, runājam, uzklausām, diskutējam, gūstam jaunas zināšanas. Šī pieredze ir vairāk nekā lieliska, tā nav gluži vienkārša materiālu ieguve, tā ir iespēja mums nostiprināt savas komunikatīvās prasmes, iespēja papildināt zināšanas.

Vakarpusē no istabiņām var dzirdēt skumjus vaidus par sāpošām kājām un noberztām pēdām. Klibojot dodamies vakariņās.

3. diena. Pamostamies agri, ir plkst. 7.30 no rīta. Rosāmies savās istabiņās, tad dodamies lejā uz brokastīm. Dīvaini, bet kājas tomēr nemaz tik ļoti nesāp. Jā, ir jūtama kāju ikru un stilbu eksistence, bet ir bijis trakāk. Iestiprinājušies un līdz galam izstrādājuši dienas grafiku, dodamies pie teicējiem. Pamatojoties uz iepriekšējās dienas pieredzi, jūtamies brīvāk, droši speram soļus un minam pedāļus.

Šodien esam ciemos pie kādas jaukas kundzes. Ilgu laiku maldāmies un meklējam ceļu, tas nemaz nav viegli, jo pat vietējie Kaunatas iedzīvotāji īsti nezina, kur tāda Ezera iela atrodas. Cauri brikšņiem un bedrēm, cauri būvdarbu automašīnām un melniem kaķiem, kas pārskrien ceļus, mēs tomēr atrodam meklēto māju. Esam ciemos pie kādas pavecākas kundzes. Viņa ir rokdarbniece. Vecā sieviņa izšuj gleznas, darina segas, ada cimdus un zeķes. Mēs nepārstājam brīnīties, kā cilvēks viņas gados gūst enerģiju, kā spēj izveidot tik skaistus un neatkārtojamus darbus. Sieviņa tik nosmej, ka redz, nav jau, ko citu darīt...

Vakarā apkopojam materiālus, kopumā mana grupa bija pie trīs teicējiem, iegūtie materiāli, fotogrāfijas un stāsti ir nenovērtējami. Gandarījums par paveikto.

4. diena. Mūsu muskuļi ir apjautuši skaudro patiesību – nekādu atlaižu nebūs, jāstrādā uz pilnu slodzi. Nav vērts mēģināt iebiedēt mūs ar sāpēm, tādēļ muskuļi padodas mūsu gribasspēka priekšā un mēs jau atkal dodamies ceļā.

Ceturtā diena mums izvērtusies materiāli bagāta. Dodamies no viena teicēja pie otra, un materiāli tik krājas un krājas, savukārt mūsu sirdīs ielīksmo prieks par gaidāmo atzinību, ko saņemsim no pasniedzējām, kā arī personīgo ieguvumu – zināšanas, kas ir neatkārtojamas. Ciemojamies pie sievietes, kuras vīrs dienējis armijā. Nevaram pārstāt pateikties viņai par to, ka joprojām saglabājusi vīra piezīmju grāmatiņas, fotogrāfijas, atmiņu stāstus.

5. diena. Varētu teikt, ka esam finiša taisnē, laiks skrien tik ātri. Esam pieraduši pie saviem braucamrīkiem, pie sāpošajām kājām, pie noguruma un lietus, kas mūs nemitīgi aplaimo. Būtībā – esam pilnībā adaptējušies esošajiem apstākļiem. Apzināmies, ka rīt ir pēdējā diena, pārņem neliela melanholija un vēlme pagriezt laiku atpakaļ, lai varam šo piedzīvojumu paildzināt.

Šodien devāmies apskatīt seno vecticībnieku baznīcu. Klausījāmies dažādus nostāstus, teikas un leģendas, kas apvij gan šo baznīcu, gan citas vietas Kaunatas apkārtnē. Tas viss šķiet tik intriģējoši un saistoši, ne aukstums, ne lietus mums vairs netraucē. Pie mums ciemos šovakar atbraukuši Rēzeknes Augstskolas studentu teātra „ĶerRA” dalībnieki. Tiekam iepriecināti ar jautru izrādi, kas raisa smieklu viļņus, šķiet, gaisu varētu sagriezt biezās pozitīvisma šķēlēs, kas šovakar valda. Sirdī ielīksmoti, dodamies pie miera.

6. diena. Jau sestdiena? Pa kuru laiku gan tā pienāca? Viss šķiet diezgan idilliski, tā pārlaimīgā sajūta rada nepanesamu tieksmi pamosties. Tomēr nē. Esam te, visi kopā, uz saviem velosipēdiem, jau sesto dienu mērojoties spēkiem ar Kaunatas pagasta kalniem. Šodienas darāmo darbu sarakstā ir apmeklēt vēl topošo muzeju, uzzināt saimnieces nākotnes plānus idejas attīstīšanā. Jau atkal uznāk tā melanholijas sajūta, nemaz negribas doties prom, esam šeit iedzīvojušies. Kaunatieši sveicina mūs kā savējos un novēl „Loba dīnu”.

 

Ekspedīcija noteikti vēl labu laiku kavēsies mūsu atmiņās un raisīs smaidus. Jāsaka paldies visiem, kuri šo nedēļu darīja tik īpašu, – gan teicējiem, gan pasniedzējām, mūsu RA fotogrāfam, laipnajai namamātei un lieliskajai pavārei Zinaīdai.

Laura Stepiņa, RA studiju programmas „Filoloģija” 1. kursa studente









RA Kontaktinformācija
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 90
LV-4601

Tālrunis: +371 64623709
Fakss: +371 64625901

 

Uz lapas sākumu

© Rēzeknes Augstskola
Visus jautājumus un ierosinājumus
sūtiet uz web@ru.lv