English
Meklēšana

Web-lapas karte
Aktualitātes - Vispārīgās
20.12.2012
RA studentes Vivitas Brolītes daiļrade – svētku noskaņai

RA studentes Vivitas Brolītes daiļrade – svētku noskaņai

Ziemassvētki vairs ne pavisam nav aiz kalniem. Viens neliels laika sprīdis - un gada skaistākie un gaišākie svētki būs soli pa solītim pietuvojušies mums klāt.

Atvērsim savas sirdis labestīgumam, tīram un gaišam priekam, kā arī - ticēsim brīnumiem!

Bet, kamēr vēl ir pirmssvētku laiks, ļausim, lai RA studiju programmas „Filoloģija” 1. kursa studentes Vivitas Brolītes dzejoļi, kas tērpti sniegotās noskaņās, palīdz uzburt svētku ainu un izjust ziemas neparasto skaistumu.

 

Pieliec plaukstu pie leduspuķes uz loga.

Sirds lai to izkausē, pārvēršot asarā vēsā.

Šķindošas glāzes, siltums un zirdziņš no koka

Sāk bērnības atmiņas atsaukt gaišbaltā krāsā.

 

Tu lēkā pa kupenām mīkstām kā bērnībā senā

Pa reizei aiz prieka var kliegt, pa reizei var raudāt.

Tad segā pie kamīna ietinies vakarā vēlā

Un klausies, kā vējš sagriež sniegpārslas virpulī laukā.

 

Mirdz kastaņi eglītē, bērniem mirdz acis no prieka,

Šķind glāzes, ir silti, uz zirdziņa šūpojas Laime.

Mēs esam viens otram, skan mierīgā Ziemsvētku dziesma,

Un leduspuķe beidz asarot, tā vairs nav viena.

 

***

Šonakt es vēlos, kaut varētu izkust kā sniegs

Uz mājas jumta, starp baložu zīdainiem spārniem,

Kad guli uz palodzes netverams, gluži kā miegs.

Un pulkstenis nošķind, aizskriedams līdzi vējiem.

 

Starp puteņu segām un mēness mīklaino smaidu

Šķind zvaniņi, vēstot, ka īsākā nakts ir klāt.

Bet izkususi uz zariņa eglē es salšu,

Ja eņģeli galotnē nevarēšu vairs kārt.

 

Nē, šonakt es tomēr nevēlos izkust pavisam.

Par spīti, ka guli uz palodzes aizmirsts un kluss.

Es iedegšu svecīti, uzsmaidīšu ikkatram

Un ļaušu vēl reizi, lai sirds kā pulkstenis dus.

 

***

Nāc, mazais, man klēpī un cieši tver manu roku.

Mirdz mēness un zeme, veroties laukā pa logu.

Nāc, vēlies ko jauku, ievēlies svecītes liesmā,

Pirms brīnums ir zudis, satver to mazajā plaukstā.

 

Ak, nevar jau visu saņemt un sajust uzreiz,

Mums jāmācās gaidīt, pārciest šo laiku, kaut reibst...

Dažreiz galva, sirds, domas, vēlmes, līdz apjucis stāvi;

Un mūžības pulkstenis sadegot atmirdz vien blāvi.

 

Mēs katrs kā kastanis, domāts ne visām rokām,

Mēs sargāsim saknes tik vienam, īpašam kokam.

Ej, mazais, un meklē to kabatu, kurā gulēt;

Tu izvēlies pats, ar ko vēlies pa ceļu aiziet.

Vivita Brolīte, 1.HFB





RA Kontaktinformācija
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 90
LV-4601

Tālrunis: +371 64623709
Fakss: +371 64625901

 

Uz lapas sākumu

© Rēzeknes Augstskola
Visus jautājumus un ierosinājumus
sūtiet uz web@ru.lv