English
Meklēšana

Web-lapas karte
Aktualitātes - Vispārīgās
26.06.2008
Darbs skolotājiem Krievijā

Darbs skolotājiem Krievijā

Latviešu valodas apguves valsts aģentūra meklē latviešu valodas skolotājus darbam Sibīrijas latviešu kopienās no 01.09.2008. līdz 30.06.2009.

Piedāvājam:

  • iespēju iegūt neparastu, interesantu dzīves pieredzi;
  • regulāru mēnešalgu;
  • apdrošināšanu;
  • nodrošinātu dzīves vietu Sibīrijā.

Prasības:

  • humanitārā izglītība vai pēdējo kursu students/-te;
  • sabiedriskums, vēlama pieredze mākslinieciskā pašdarbībā (dziedāšana, muzicēšana, teātris utt.);
  • vēlama prasme amatniecībā un/vai rokdarbos;
  • ieinteresētība latviešu kultūras saglabāšanā.

Interesentiem lūdzam pieteikties personīgi vai nosūtot pa pastu uz adresi
LATVIEŠU VALODAS APGUVES VALSTS AĢENTŪRA
Lāčplēša iela 35-2, 1.stāvs, Rīga, LV 1011, Latvija

  • CV;
  • izglītību apliecinošu dokumenta kopiju;
  • motivācijas vēstuli ar norādi, pie kā vērsties pēc rekomendācijas.

Uz aploksnes lūdzam atzīmēt "Skolotāji Sibīrijā".
Sīkāka informācija pa tālruni 27098955, Daina Laganovska

LVAVA interneta mājas lapā (www.lvava.lv) ir norādīti darbības virzieni. Viens no tiem- diaspora, kura mērķis palīdzēt tautiešiem ārzemēs ārpus Latvijas latviešu valodas apguvē un saglabāšanā. Šīs mājas lapas sadaļas aktivitātēs ir plaša informācija, kur Krievijā darbojas latviešu skolas un kā aģentūra līdzdarbojas sadarbības veicināšanā.

No 2003.gada rudens līdz 2005.gada vasarai Sibīrijā Omskas apgabala Augšbebru ciemā par skolotāju strādāja Lelde Keiša. Viņa stāsta: " Cilvēks savā laikā un ceļā meklē sevi, savu vietu un savu vērtību. Ir svarīgi kādā brīdī atstāt mājas, tuviniekus un doties pasaulē, lai sajustu sevi, satiktu tos, kuri tevi gaida, un ieietu durvīs, kurās droši jāieiet, lai ienestu savu ceļa stāstu.

Es pateicos dzīvei un cilvēkiem, kuri šeit, Latvijā, mani atbalstīja pirms tālā ceļa, kurš aizveda mani uz to pasaules malu, kur dzīvo mani tautieši - latvieši. Tā ir tāda sajūta, kā atgriezties Krišjāņa Barona, Valdemāra un pedagoga Grestes laikā. Pedagoģijas skaistums un attiecības, ko dāvāja latviešu bērni Augšbebros, ļāva sajust savas valsts, valodas un latviešu vērtību pasaulē.

Es Sibīrijas veclatviešu ciemā pavadīju 2 mācību gadus. Tā ir vieta, uz kurieni mana būtība sauks atkal un atkal. Tas bija skaists laiks! Mazā skoliņā( 4 klases) bērni alka pēc visa jaunā - dziesmām, dejām, sporta, angļu valodas, informātikas pamatiem, tēti un mammas vakaros kopā mācījās valodu, skatījās latviešu filmas, kultūras namā dejojām ātrās dejas, klausoties „Prāta vētru" un atmiņās par Latviju labprāt fonā dzirdējām Mielavu. Kad garajos ziemas vakaros kādreiz domāju par mājām, tad devos uz kultūras namu , lai kopā ar folkloras kopu „Varavīksne" uzdziedātu Raimonda Paula dziesmas un kurzemnieku tautasdziesmas.

Ir skaista un īpaša sajūta kurināt 18. novembra svētkos ugunskuru, dziedāt himnu, svinēt latviešu Ziemassvētkus un Jāņus tālajā Krievzemē, bet justies un būt kopā ar saviem latviešiem mazajā Latvijā - Augšbebros.

Valoda ir vērtība, mazliet nosalusi un nabadzīga tur, Sibīrijā, bet latvieši to dzied un runā, kā nu prot - skaisti un patiesi. Katru gadu viņi gaida savu skolotāju - skolotāju no savas tālās Latvijas, lai kopā atkal klausītos stāstus, dziedātu, uzticētu savus bērnus un ļautu dzīvot līdzi noteiktu savu stāstu - latviešu dzimtas, ciema un savu.

Esi kā zieds - stingrs un skaists, kur vien tu dosies, tevi skatīs kā Latvijas ziedu - meklēs Tevī šīs nācijas cilvēcisko skaistumu, valodas skanējumu, stāju un attieksmi pret citiem. Es sajutu, ka manī skatās kā Latvijā, citi nezinot to, citi salīdzinot ar iedomāto, citi - pazaudēto. Savā ceļā ir jāizdara kaut kas skaists, īpašs un pasaulē vērtīgs, es lepojos, ka, sevi piepildot, spēju savā ceļā radīt skaisto - svešā zemē, bet zemē, kur latvieši sargā sevi, savu valodu un skumst pēc Latvijas un latviešiem."

No 2006.gada rudens līdz 2007.gada vasarai skolotāja Una Veinberga strādāja Baškīrijā Arhangeļskas rajona M.Gorkija ciema vidusskolā. Viņas iespaidi: "Ikkatra izvēle ir saistīta ar nejaušībām vai sen loloto sapni, ko iespaido dzīvē piedzīvotais un emocionāli pārdzīvotais. Tā manā dzīvē bija laika periods, kad biju ārpus Latvijas. Vienu mācību gadu strādāju Baškīrijā, M.Gorkija ciema vidusskolā, un mācīju turienes latviešu bērniem latviešu valodu. Lēmums turp doties nebija viegls un ātrs. Tas nāca lēnām un kā nepieciešamība sevi pārbaudīt un redzēt, kā varēšu mācīt savu valodu, kā rādīšu, kas ir Latvija Strādāju ar 1.-11.klases bērniem, vadot latviešu valodas nodarbības. Darbojos ar divām bērnu folkloras grupām, kam mācīju latvju dančus un tautas dziesmas. Tikos ar turienes tautiešiem. Kad biju tālu prom no dzimtenes, es sajutu, ko īsti man nozīmē Latvija, jo saziņa dzimtajā valodā, kopā būšana ar sev tuvajiem ir ārkārtīgi svarīga. Katrai vietai uz zemes ir kas īpašs. Baškīrijā tie noteikti ir atvērtie cilvēki un brīnumjaukā daba, kas vēl ir neskarta un nekomerciāla. Netālu no ciema jau baudāmi Urālu kalnu plašumi, ziemā dziļas kupenas, pavasarī īpaši lipīgie un smagie dubļi, vasarā košās pļavas un lielais karstums, rudenī lapu koku krāšņums. Bērzi ir baltāki, debesis tālākas un gaiss citādāku smaržu. Tā vien gribas teikt, ka tā pati Latvija vien ir... ak, nē! Mana dzimtene ir Latvija - ar latviešu valodu, ar cilvēkiem, ar mežiem, pļavām un jūru. Pieredze novērtēt savējo rodas tik tad, kad esi no tās prom un tik ļoti, ļoti gribas atgriezties!"




RA Kontaktinformācija
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 90
LV-4601

Tālrunis: +371 64623709
Fakss: +371 64625901

 

Uz lapas sākumu

© Rēzeknes Augstskola
Visus jautājumus un ierosinājumus
sūtiet uz web@ru.lv