English
Meklēšana

Web-lapas karte
Aktualitātes - Vispārīgās
20.02.2009
Rēzeknes Augstskolā – jauna struktūrvienība

Rēzeknes Augstskolā – jauna struktūrvienība
Attīstoties un pilnveidojoties Rēzeknes Augstskolas studiju programmu klāstam, izveidota jauna struktūrvienība – RA Doktorantūras nodaļa. Tās galvenais mērķis ir doktorantūras studiju organizēšana un koordinēšana RA.

Dibināta: 2008. gada 25. novembrī

Vadītāja: Lienīte Litavniece

Darbības pamatuzdevums: doktorantūras studiju organizēšana un koordinēšana RA.

Aktivitātes: Doktorantūras nodaļa organizē doktora studiju programmu sagatavošanas procesu un programmu īstenošanu, konkursu par doktorantūras budžeta vietu piešķiršanu, ar doktorantūras studijām saistītu zinātnisko projektu sagatavošanu un īstenošanu RA.

Projekti/aktivitātes: sadarbības līgumi ar LU, RTU, LSPA par doktorantu studiju programmu īstenošanu un organizēšanu; 2009.gada 19.janvārī IZM tika iesniegts projekta pieteikums doktorantūras studiju atbalstam.
Par Doktorantūras nodaļas darbu stāsta nodaļas vadītāja Lienīte Litavniece: „No 2008.gada 8.decembra ar RA Senāta lēmumu (25.11.2008.) kā Zinātņu daļas struktūrvienība darbojas RA Doktorantūras nodaļa. Tā organizē doktora studiju programmu sagatavošanas procesu un programmu īstenošanu, konkursu par doktorantūras budžeta vietu piešķiršanu, ar doktorantūras studijām saistītu zinātnisko projektu sagatavošanu un īstenošanu RA.
Šobrīd RA realizē divas doktorantūras studiju programmas - Vides inženierzinātne un Pedagoģija. 2008./2009.studiju gadā RA doktorantūrā kopumā studē 20 doktoranti. Doktorantu studiju process notiek pēc individuāla plāna, veicamo saskaņojot ar zinātnisko vadītāju.
Pēdējā laika aktuālais notikums bija projekta IZM doktorantūras studiju atbalstam pieteikuma iesniegšana. Ja rezultāts būs pozitīvs, RA doktoranti varēs pretendēt uz stipendijām un saņemt finansējumu kvalitātes atbalsta pasākumiem - dalības maksa konferencēs, komandējumiem u.c.
2008.gada 24.oktobrī Lienīte Litavniece LLU aizstāvēja promocijas darbu ekonomikā „Kreditēšana Latgales reģiona attīstībā”; ar šo darbu iegūstot arī pirmo vietu jauno zinātnieku konkursā, ko rīkoja Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija, Latvijas Hipotēku un zemes banka.

Kāda bija promocijas darba mērķis un galvenie secinājumi?
Galvenais darba mērķis bija izpētīt, vai mērķtiecīgs kreditēšanas process var veicināt reģiona attīstību. Darbs tika sadalīts divos lielos blokos: pirmais - reģiona attīstības izpēte, otrais – mājokļu tirgus un mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas izpēte. Tātad galvenais uzdevums bija noskaidrot, kā šīs sfēras ar kreditēšanas palīdzību var veicināt un ietekmēt reģiona attīstību.
Tika veikta plaša ekspertu aptauja, viņiem tika lūgts sniegt vērtējumu, kas tad visvairāk var ietekmēt reģiona attīstību – vai tas būtu ESF finansiālais atbalsts vai atbalstāmo reģionu statuss, kredīti vai dažādas garantijas aģentūras. Tika secināts, ka vislabākais rezultāts tiek panākts ar Eiropas struktūrfondu mērķtiecīgu izmantošana ar kredīta palīdzību. Būtiski ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, tādā veidā tiek veicināts iekšzemes kopprodukta pieaugums, nodarbinātības līmenis, palielinās nodokļu ieņēmumi utt.

Vai Jūsu tā brīža darbs bankā kaut kādā veidā atviegloja pētījuma tapšanas gaitu?
Principā bankās informāciju par situāciju reģionos es nevarēju izmantot, jo tā ir slepena informācija. Darbs bankā palīdzēja ar tēmas izvēli, tas palīdzēja izdomāt, pie kā ķerties klāt, ko apskatīt, pie kādām niansēm jāpiestrādā utt. Visu datu ievākšanu un apstrādi veicu pati, piemēram, aplūkojot situāciju nekustamo īpašumu tirgū, ņēmu rokās avīzi, sadaļu Pārdod dzīvokļus, pārrakstīju adreses, tad datu bāzēs skatījos reālo situāciju, cik ir ierakstīti zemesgrāmatā utt., meklēju, cik nodokļu ieņēmumi ir noslēpti valstij.
Diemžēl, kad uzrakstīju darbu, mainījās ekonomiskā situācija valstī, jo tika ieviests inflācijas apkarošanas plāns. Rezultātā man darbs bija jāpārstrādā – jāpārliek akcenti, tā kā lielu uzsvaru liku uz hipotekāro kreditēšanu, bet sapratu, ka, sekojot esošajai likumdošanai, nav iespējams neko izpētīt un pierādīt, līdz ar to nācās ļoti daudz labot.

Kā Jūs pati vērtējat paveikto?
Varbūt esmu pārāk kritiska, bet, man šķiet, jo vairāk raksti, jo vairāk ir ko mainīt, likt klāt utt., tāpēc man bija liels pārsteigums, kad man bija jābrauc saņemt diplomu, man tika paziņots, ka konkursā, ko rīkoja Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija, Latvijas Hipotēku un zemes banka, mana disertācija ieguva pirmo vietu jauno zinātnieku konkursā. Pēc tam man bija saruna ar doktorantūras programmas direktoru prof. K.Špoģi, viņš teica: „Tu zini, cik ļoti es lepojos, ka pirmo gadu uzvarēja tieši ekonomisti, kas jau sen nebija noticis.” Konkurence bija ļoti liela, profesors bija patīkami pārsteigts, un es vēl vairāk.

Kāpēc izvēlējāties studēt ekonomiku?
Kad pabeidzu vidusskolu, īsti nezināju, ko vēlos studēt. Tajā laikā ļoti daudzi izvēlējās studēt ekonomiku, arī es, pakļaujoties pārējiem, iestājos RA Ekonomikas fakultātē, paralēli uzsākot studijas filologos. Trīs gadu garumā centos apvienot šīs studijas, tad tomēr izlēmu, ka filoloģija lai paliek kā sirdslieta, un nopietni pievērsos ekonomikai. Pēc dabas esmu pragmatisks romantiķis.
Pēc bakalaura studijām uzreiz nolēmu turpināt studijas maģistrantūrā Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultātes programmā „Vadības zinātne”. Kad pabeidzu, nolēmu, ka varētu uz kādu brīdi likt punktu studijām, bet tomēr pēc izlaiduma vasarā nepameta doma, ka varbūt tomēr mēģināt stāties doktorantūrā. Gribēju studēt doktorantūrā Latvijas Universitātē, bet, tā kā vasara ir atvaļinājumu laiks, tad LU nevienu nesastapu un devos uz Jelgavu, LLU. Jelgavā profesors K.Špoģis mani burtiski ierāva kabinetā un saka: „Es Tevi nekur nelaidīšu. Sēdies pie mana datora, raksti disertācijas kopsavilkumu un stājies doktorantūrā.” Tā iestājos un 4 gadu laikā ieguvu doktora grādu. Tas notika 2008.gada 24.oktobrī.

Kas pamudināja iesaistīties akadēmiskajā darbā?
Vasarā sāku lasīt lekcijas bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Tas man lika saprast, kas man patiešām patīk un interesē. Jo, kad strādā akadēmisko darbu, cilvēkam jāseko līdzi visam jaunajam, nepārtraukti attīstoties. Man tas ir ļoti svarīgi. Es ļoti daudz ieguvu, strādājot bankā. Sapratu, ka tas posms ir beidzies un gribētu sākt kaut ko jaunu. Man nepārtraukti galvā bīdās domas par jauniem pētījumiem. Kādā naktī nosapņoju, kādu pētījumu varētu veikt, bet tā lai paliek mana ideja. Ceru, ka man tas izdosies jau šajā gadā.

Hobiji?
Braukt ar auto - bez tā es nevaru, braucot es atpūšos. Man ir automašīna BMW, esmu BMW fane. Vēl man ļoti patīk gatavot ēst un lasīt grāmatas.

Un pēdējais jautājums. Kāpēc ne Liene, bet tieši Lienīte?
Agrāk kalendārā 18.augustā bija vārds Lienīte, vecākiem ļoti patika, tāpēc arī izvēlējās. Īstenībā viņi nemaz nezināja, ka vārda diena ir 18.augustā. Vienkārši patika šāds vārds, un tas tika dots man. Interesantākais, ka mana vārda diena sakrīt ar manu vecāku kāzu dienas datumu.
Paldies par interviju un ierosmi jauniem pētījumiem!




RA Kontaktinformācija
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 90
LV-4601

Tālrunis: +371 64623709
Fakss: +371 64625901

 

Uz lapas sākumu

© Rēzeknes Augstskola
Visus jautājumus un ierosinājumus
sūtiet uz web@ru.lv