English
Meklēšana

Web-lapas karte
Aktualitātes - Vispārīgās
23.10.2009
Iznākusi monogrāfija „Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti”

Iznākusi monogrāfija „Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti”
Sadarbojoties Rēzeknes Augstskolai, A. Mickeviča Universitātei Poznaņā (Polija), Latvijas Universitātei un Sanktpēterburgas Valsts universitātei (Krievija), Rēzeknē aizritējušas 3 spraigas dienas 2. starptautiskajā latgalistikas konferencē „Centrs un perifērija: perspektīvu maiņa“. Konference bija veltīta latgaliešu dzejnieces Marijas Andžānes simtgadei (apritējusi 8. septembrī). 1933. gadā M. Andžāne izdod savu pirmo dzejoļu krājumu „Reits“, kurā pirmoreiz latgaliešu literatūras vēsturē autors nepaļaujas tikai uz savu valodas prasmi, bet veido rakstību atbilstoši P. Stroda iedibinātās ortogrāfijas principiem. Pēc Otrā pasaules kara dzejniece dzīvo ASV, ir ievērojamākā latgaliešu dzejas pārstāve. M. Andžāne ir ieguvusi pedagoga izglītību Rēzeknes Valsts Skolotāju institūtā (tagad — Rēzeknes Augstskolā), ir rosinājusi skolēnus un pati vākusi latgaliešu folkloru. Viņas dzīve ir izcils piemērs aktīvai filoloģiskai darbībai tradīciju kopšanai un saglabāšanai.
2008. gada 19.–20. septembrī Sanktpēterburgā notika 1. starptautiskā latgalistikas konference, iedibinot latgalistikas konferenču tradīciju. Otrajā konferencē Rēzeknē tika aktualizēta centra un perifērijas izpratne mazajās un reģionālajās valodās, folklorā, literatūrā, ar to saistītie procesi sabiedrībā, izglītībā, politikā: reģionālisms, lokālais un globālais aspekts, decentralizācija, identitāte, multikulturālisms.
Rēzeknes Augstskolas (RA) un Milānas-Bikoka Universitātes zinātnieki konferences gaitā prezentēja projekta „Latgales etnolingvistiskās situācijas izpēte“ rezultātus monogrāfijā „Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti“.
Konferences atklāšanā uzrunas teica Rēzeknes domes izpilddirektors Raimonds Olehno un citas pieaicinātās prominences, akcentējot domu, ka 2. latgalistikas konference un tieši monogrāfija „Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti” varētu būt kā atspēriena punkts, lai valodnieki, valstsvīri pārdomātu latgaliešu valodas jautājumu risināšanas politiku.
Novitāte šīs monogrāfijas tapšanā – auglīga virtuālā saziņa starp dažādu valstu zinātniekiem (Itālija, Latvija, Igaunija) un reģionālistikas jautājumu aplūkošana dažādos diskursos. Monogrāfijas redaktores – Sanita Lazdiņa un Ilga Šuplinska (RA) – uzsvēra, ka šoreiz akcents tiek likts uz lietišķā pētījuma praktisku izmantošanu reģiona valodas, kultūras un izglītības politikas plānošanā. Monogrāfija ir zinātnieku kopdarbs četru gadu garumā, atklājot sociolingvistiskā pētījumu metodoloģiju, projekta norisi, raksturojot izvēlēto respondentu kontingentu un datu vācēju komandu. Zinātnieku individuālajos pētījumos apskatīti identitātes jautājumi, valodas politika un valodu diskriminācijas problemātika, izvirzīti konkrēti priekšlikumi reģiona attīstības optimizācijai. Kā atzina projekta Itālijas puses partneri, tad tieši individuālie pētījumi ir vērtīgākā monogrāfijas daļa, jo rāda, kā noteikti kvantitatīvie parametri izraisa kvalitatīvus procesus. Monogrāfijā ir dotas arī gatavas anketas trijās valodās (latviešu, latgaliešu, krievu), kas varētu tikt izmantotas līdzīgiem pētījumiem. Monogrāfija uzskatāmi demonstrē valodas situāciju Latgalē un parāda latgaliešu valodas funkcionalitāti mūsu novadā.
Konferences atklāšanā klātesošie varēja iepazīt LatBLUL (Latvijas reģionālo un mazāk lietoto valstu savienība) prezidentu lībieti Jānis Medni, kurš uzsvēra arī lībiešu, Latvijas igauņu (veru) un citu Latvijā vēsturiski dzīvojošo un Latvijas valstij lojālo tautību un to valodu interešu ievērošanu, lietošanas nepieciešamību tautu pašidentitātes saglabāšanā. Atklāšanas pasākumā muzicēja Rēzeknes folkloras draugu kopa un kapela „Vīteri” (vad. S. Stare, E. Lipskis), kā arī viesi no Lietuvas – Pakražanču kultūras centra folkloras kopa (vad. Danute Anankaite), kurš arī konferences turpinājumā papildināja Alfona Motuza (Alfonsas Motuzas) priekšlasījumu par psalmu dziedājumu melodiju paralelitāti latviešu un lietuviešu tradīcijās.
Darbs konferencē ritēja Rēzeknes Augstskolā divās paralēlās sekcijās: literatūras, folkloras, kultūrvēstures un valodniecības sekcijā. Referentu vidū bija gan jauni, gan jau pieredzējuši zinātnieki: Aleksejs Andronovs (Sanktpēterburga), Heiko F. Marten (Tallina), Gabriele Iannacaro (Milāna), Vittorio Dell’Aquila (Vasa), Nicole Nau (Poznaņa), Herve Guillorel (Nantere), Sulev Iva, Triin Iva (Tartu), Sarmīte Trūpa (Mainca), Anatolijs Ugainovs (Ačinska), kā arī daudzi Latvijas augstskolu docētāji, studenti, pētnieki. Turklāt praktiski visi referenti, kas to spēja, runāja latgaliski. Un neviens no klātesošajiem neteica, ka „neko nevar saprast”. Mēs, klausītāji, uztvērām, cik neatkārtojama un kopjama ir mūsu valoda un kultūras bagātība, cik ļoti tas ceļ latgaliešu pašapziņu. Jāatzīst, ka tie, kas nevarēja klātienē piedalīties šajā pasākumā, jau nākamā gada sākumā var gaidīt konferences rakstu krājumu.
Jāpiebilst, ka latgalistikas konferences dalībnieki varēja piedalīties arī „Latgalistikys kongresa materiālu, I” prezentācijā, tādējādi drukātā veidā iepazīstinot klātesošos ar 1. Starptautiskās latgalistikas konferences atziņām.
Konferences klausītāju rindās prieks bija redzēt ne tikai studentus, bet arī Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskapu J. Buli, priesteri A. Budži, dzejnieci A. Rancāni un citus Latgales kultūras darbiniekus un aktīvistus.
Konferences noslēgumā tika pieņemta rezolūcija, ko parakstīja lielākā daļa konferences dalībnieku, izsakot savu atbalstu reģionālās valodas statusa piešķiršanai latgaliešu valodai.
Neformālās sarunās tika spriests par 3. latgalistikas konferences norises vietu un apskatāmo problēmu loku. Domājams, tā varētu norisināties Vācijā, Greisvaldes universitātē jau nākamā gada rudenī.
Jāsecina, ka daudzu problēmu risinājums ir veicams pašu spēkiem un neskatoties uz t.s. krīzes apstākļiem. Paldies konferences organizētajiem par ieguldīto darbu, veicinot Latgales intelektuālo potenču attīstību!

Diāna Bravacka,
RA 2.kursa filoloģijas maģistrante






RA Kontaktinformācija
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 90
LV-4601

Tālrunis: +371 64623709
Fakss: +371 64625901

 

Uz lapas sākumu

© Rēzeknes Augstskola
Visus jautājumus un ierosinājumus
sūtiet uz web@ru.lv