English
Meklēšana

Web-lapas karte
Aktualitātes - Vispārīgās
30.03.2010
Kā izskatās valoda publiskajā telpā – Baltijas valstu pieredze

Kā izskatās valoda publiskajā telpā – Baltijas valstu pieredze
   

2009.gada 1.decembrī Rēzeknes Augstskola (RA) uzsāka projekta „Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā"  realizāciju. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu (ESF Nr. Nr.2009/0227/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/071), ko uzrauga Valsts izglītības attīstība aģentūra (VIAA). Tā mērķis ir piesaistīt zinātnei jaunus cilvēkresursus un veikt starpzinātņu pētījumus Latgales reģiona ekonomiskās un kultūrvides uzlabošanai, paplašinot zinātniskā potenciāla izaugsmi, kā arī veicinot reģiona atpazīstamību starptautiskajā telpā.

Viens no projekta zinātniskajiem mērķiem ir veikt sešu Baltijas valstu pilsētu lingvistiskās ainavas datu salīdzināšanu un sagatavot priekšlikumus lingvistiskās ainavas uzlabošanai Rēzeknē. Lingvistiskās ainavas izpētei Rēzeknē jau ir iestrādes, bet datu bāze arvien tiek papildināta ar jauniem valodas datiem. Paralēli notiek arī citu Baltijas valstu pieredzes apgūšana valodas lietojumā publiskajā telpā.

Marta sākumā lingvistiskās ainavas aktivitātes pētnieku grupa devās iegūt valodas datus uz divām Baltijas valstu pilsētām: Druskininkai (Lietuva) un Narvu (Igaunija). Spītējot marta puteņiem, pētnieki strādāja gan pašos Lietuvas dienvidos – Druskininkai, kur pilsēta pārsteidza ar rekreācijai un veselības uzlabošanai paredzētu viesnīcu klāstu, līdz ar to dažādām viesnīcu nosaukumu interpretācijām un kvalitatīvām sarunām ar viesnīcu darbiniekiem. Tā kā pilsētā pamatā dominē viesnīcu un nekustamā īpašuma bizness, tad šis bija viens no galvenajiem brauciena mērķiem – izpētīt valodu lietojumu šajā sfērā. Vērtējot Druskininkai pilsētu kopainā, var secināt, ka pilsētā ir multilingvāla vide un angļu valodai šajā pilsētā nav tik liela nozīme kā lietuviešu, krievu un poļu valodai. Kā komentēja Druskininkai sastaptie cilvēki, tad tūristu migrācija nosaka valodu lietojuma politiku, un, tā kā lielāko tūristu pieplūdumu šajā pilsētā veido Austrumzemju un Dienvidzemju tūristi, tad skaidra kļūst valodu hierarhija un prestižs šajā pilsētā (sk. 1.attēlu Valodas zīmes Druskininkai).

Savukārt Igaunijas pilsētā Narvā, kas atrodas valsts galējos ziemeļaustrumos, pavērās aina ar vienu centrālo ielu, kur ir visblīvākais iepirkšanās un izklaides sfērai piederošo uzņēmumu tīkls, un atsevišķākām perifērijas ielām. Savulaik Narva tika uzskatīta par vienu no skaistākajām Ziemeļeiropas pilsētām, kas celta baroka stilā. Šobrīd Narvas izskatā no senās pilsētas ir saglabājies maz, mazajās ielās atrodamas pa kādai viesnīcai un kafejnīcai, kas cenšas uzturēt seno auru, prezentējot igauņu un krievu valodu. Jau  minētajā galvenajā ielā pavērās internacionālu zīmolu spektrs, tādējādi jau arī pa kādai angļu valodas frāzei, kas ir reta parādība mazajās vecpilsētas ielās.

Narvas iedzīvotāji uzsvēra angļu valodas zināšanu nozīmi, kas gan minimāli izpaudās ielās lasāmajās valodas zīmēs, jo tajās tiek uzsvērta valsts valodas nepieciešamība, kaut gan igauņu valodā runājošo skaits ir samērā niecīgs. Pēc statistikas datiem 93 % no pilsētas iedzīvotājiem dzimtā valoda ir krievu valoda. Spilgta parādība, kas demonstrē angļu valodu, ir grafiti uzraksti, ko varētu piedēvēt jaunākās paaudzes lingvistiskajām aktivitātēm, tā kā no vidējās un vecākās paaudzes pārstāvjiem angļu valodā runā retais (sk. 2.attēlu Valodas zīme Narvā).

Kopumā var secināt, ka pilsētās ārējais tēls tik daudz netiek spodrināts tūristu piesaistei, bet gan pilsētas pamatiedzīvotāju vajadzībām.

Druskininkai un Narvā iegūtie dati papildinās valodas zīmju datu bāzi un ļaus gūt priekšsatu par konkrēto pilsētu lingvistisko situāciju, valodu hierarhiju un to ietekmi uz kopējo pilsētas ainavu. 

Citu valstu publiskās telpas eksterjera apgūšana sniedz būtisku informāciju dažādu zinātnes nozaru pētniekiem. Savā ziņā tā ir arī iespēja paraudzīties uz savu pilsētu no cita skatu punkta, konstatēt reālo situāciju, ieviešot, vai tieši pretēji – izskaužot kādas tendences, kas iejaucas pozitīvas pilsētas ainavas veidošanā. Jo ikdienas skrējienā nemaz nepamanām to, kas ir pamanāms tūrista vai iebraucēja acīm.

Veidojot šo saikni starp pilsētu un tūristu, būtiski izstrādāt plānu, kādu vidi vēlamies sniegt tūristiem – pilnīgi svešu, ārzemju pilsētu, kas paliktu atmiņā kā jauna pieredze un savā ziņā arī šķēršļu (valodas, komunikācijas) pārvarēšana, vai ļaut tūristam justies droši, radot internacionālu vidi, kas palīdz iejusties un atvieglot uzturēšanos konkrētajā pilsētā.

Turpmākās projekta aktivitātes paredz līdz jūnijam visu datu apkopošanu un ievadīšanu datu bāzē, lai varētu veikt situācijas analīzi un salīdzināšanu. Tālākais darbs saistās ar individuālo pētījumu izstrādi, tādējādi arī priekšlikumu veidošanu, jo galamērķis (sadarbībā ar pašvaldības iestādēm – Rēzeknes pilsētas un rajona domi, Tūrisma informācijas centru) ir papildināt tūrisma informācijas klāstu un veidot pievilcīgu publisko telpu.

 

Sandra Murinska, projekta izpildītāja




Valodas zīme Druskininkai


Valodas zīme Narvā





RA Kontaktinformācija
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 90
LV-4601

Tālrunis: +371 64623709
Fakss: +371 64625901

 

Uz lapas sākumu

© Rēzeknes Augstskola
Visus jautājumus un ierosinājumus
sūtiet uz web@ru.lv