English
Meklēšana

Web-lapas karte
Aktualitātes - Ekonomikas un vadības fakultāte
03.06.2009
Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultātē – par vienu zinātņu doktoru vairāk

Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultātē – par vienu zinātņu doktoru vairāk
Uzziņai
Vārds, uzvārds: Iveta Mietule
Dzimusi: 1972.gada 21. maijā, Viļānos
Mācījusies: Viļānu vidusskolā
Studējusi: no 1992.-1996. gadam Rēzeknes Augstskolā (Ekonomikas fakultāte, profesionālā kvalifikācija finanšu vadībā). No 1996. – 1998. Latvijas Universitātē Ekonomikas un vadības fakultātē iegūts maģistra grāds ekonomikā. 2004.-2009. Studijas Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes doktorantūrā, nozare-ekonomika, apakšnozare-grāmatvedība un uzskaites teorija.
Darba vieta: Rēzeknes Augstskola – docente. Praktizējoša grāmatvede, uzņēmēja.

Iveta Mietule strādā Rēzeknes Augstskolā kopš 1996. gada. Šobrīd ir Ekonomikas fakultātes dekāna vietas izpildītāja. Iveta ir ģimenes cilvēks, atsaucīga un izpalīdzīga kolēģe. Ivetai piemīt apbrīnojamas spējas visu uztvert mierīgi un katrā situācija meklēt pozitīvo. RA studenti docenti I.Mietuli satiek tādos studiju kursos kā grāmatvedības teorija, ražošanas grāmatvedība, uzskaite un analīze budžeta iestādēs, starptautiskie finanšu pārskatu standarti.
Kāpēc izvēlējāties studiju nozari „Ekonomika”?
-Pirms 17 gadiem, izvēloties studiju virzienu, būtiska nozīme bija tā brīža situācijai Latvijā. 90.gadu sākums bija sarežģīts un interesants laiks Latvijai. Studēt ekonomiku, kad kardināli mainās sabiedrības domas un uzskati par ekonomikas pamatatziņām un ir paredzama tautsaimniecības lejupslīde, bija izaicinājums. Es ne brīdi neesmu nožēlojusi, ka izvēlējos studēt Rēzeknes Augstskolā un tieši ekonomiku. Ja es nebūtu ekonomists, tad es būtu mediķis. Tā ir nerealizētā iecere...
Kāda bija Jūsu promocijas darba tēma?
- Disertācijas nosaukums „Personāla izmaksu uzskaites pilnveidošanas iespējas Latvijā”. Pirms pieciem gadiem, izvēloties pētījuma tēmu, es saskatīju šīs tēmas aktualitāti tieši manis izvēlētajā apakšnozarē. Doktoranti pētījuma izstrādes periodā bieži saskaras ar problēmām, kad pētījuma tēma zaudē aktualitāti. Sevišķi izteikti tas ir ekonomikas nozarē, kas ir pakļauta nepārtrauktām pārmaiņām. No šodienas skatu punkta raugoties, es varu būt gandarīta par savu tā brīža izvēli un spēju globāli skatīties uz problēmām un to iespējamiem risinājumiem.
Ar ko ievērojams jūsu pētījums?
- Noteikti ar praktisko pielietojumu. Tajā ir izstrādāta pētījumu metodoloģija grāmatvedības apakšnozarē, ko var izmantot, lai pētītu citus grāmatvedības elementus. Pētījuma rezultāti būs noderīgi tiem, kas veiks starpdisciplinārus pētījumus ekonomikas apakšnozarēs. Pētījumā iegūtie praktiskie rezultāti tika aprobēti starptautiskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs. Ir jāatzīmē, ka tās problēmas, ar kurām šobrīd saskaras sabiedriskais sektors un visa valsts tautsaimniecība, es aktualizēju jau pirms vairākiem gadiem. Diemžēl Latvijā zinātniskie pētījumi negūst pielietojumu valdības realizētajā politikā. Bet tā ir atsevišķa tēma, par kuru varētu diskutēt un tapt jauni pētījumi.
Vai izbaudāt gandarījumu par paveikto?
- Disertācijas izstrāde ir prasījusi milzum daudz enerģijas un laika. Esmu sapratusi, kā ir sadalīt laiku starp studijām, ģimeni un darbu. Mazliet esmu nogurusi un ir sajūta, ka jāatvelk elpa. Protams, ir gandarījums. Vēl jo vairāk mani priecē tas, ka esmu jau kārtējā Rēzeknes Augstskolas absolvente, kura iegūst doktora grādu ekonomikā. Kā katrā lielā projektā arī manas disertācijas tapšanā savu ieguldījumu ir devuši mani līdzcilvēki. Esmu ļoti pateicīga savai ģimenei par sniegto atbalstu un pacietību. Visus šos gadus mani atbalstīja RA Finanšu vadības katedras vadītāja profesore Rita Liepiņa un Ekonomikas fakultātes dekāne Iluta Arbidāne. Tāpat mana darba tapšanu ir sekmējuši mani kolēģi gan ar atbalstu un padomu, gan arī ar savu būtību un esamību.
Vai Jūs ieteiktu studentiem veidot karjeru kādā zinātnes sfērā?
- Viennozīmīgi, jauniešiem es ieteiktu studēt un pētīt tieši to virzienu, kurš ir sirdij tuvs. Ekonomikas apakšnozares ir ļoti interesantas un radošas un es ļoti pozitīvi vērtēju ekonomikas pamatu iekļaušanu vidusskolas programmās, kas zināmā mērā ļauj vidusskolēnam pozicionēt sevi šajā nozarē. Nevar piekrist šobrīd publiskajā telpā paustajai informācijai par to, ka Latvijā daudz studentu studē sociālās zinātnes, t.sk., ekonomiku un uzņēmējdarbību. Ja mēs skatāmies komercdarbību raksturojošos rādītājus Latvijā un Eiropā, tad mums ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas raksturo uzņēmumu un iedzīvotāju skaita attiecību. Es noteikti aicinu esošos un potenciālos studentus veikt pētījumus ekonomikas un vadības nozarē un rast esošo problēmu risinājumus. Manuprāt, šī brīža situācija (es domāju „krīzes” aspektu) paver jaunu lappusi pētījumiem visās ekonomikas apakšnozarēs. Tiem, kuri jau ieguvuši vienu augstāko izglītību, es ieteiktu studēt vēl un apgūt tieši ekonomiku. Manuprāt, studējot ekonomiku, tiek iegūtas zināšanas, prasmes un iemaņas, kas ir noderīgas ikdienā un katram cilvēkam sniedz zināmā mērā drošības sajūtu. Eiropas valstīs un ASV ir izplatīta prakse iegūt vairākus maģistra grādus dažādās jomās, un ekonomika un psiholoģija ir nozares, kuras cilvēki apgūst savam piepildījumam un sevis pilnveidošanai. Pasaules ekonomiskajā telpā arī doktora studijas ir daudz populārākas un pieprasītākas nekā tas ir šobrīd Latvijā. Jebkurā gadījumā, katru, kurš ieguvis maģistra grādu, aicinu padomāt par doktora studijām, jo iegūtais grāds ir tas, kas tiešam tiek novērtēts Eiropas sabiedrībā.
Kādas ir tālākās ieceres?
- Šobrīd es apsveru iespēju uzrakstīt monogrāfiju. Taču viennozīmīgi tajā nebūs tikai disertācijai tapušie materiāli un veiktie pētījumi. Vēl jo vairāk, šobrīd situācija mainās ļoti strauji un ievieš savas korekcijas. Pārskatot disertāciju, es nevaru viennozīmīgi teikt, ka man ir „pabeigta darba” sajūta. Nebūt nē. Ir domas par citiem pētījumiem gan grāmatvedības nozarē, gan ekonomikas un vadības apakšnozaru starpdisciplināriem pētījumiem. Un tas ir labi. Noteikti turpināšu iesākto.
Sveicam Ivetu Mietuli ar iegūto doktora grādu! Vēlam saglabāt darbīgumu un lietišķumu, kā arī ierosmes jauniem zinātniskiem pētījumiem.

Lolita Kivleniece-Kuzņecova, RA Sabiedrisko attiecību nodaļa






RA Kontaktinformācija
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 90
LV-4601

Tālrunis: +371 64623709
Fakss: +371 64625901

 

Uz lapas sākumu

© Rēzeknes Augstskola
Visus jautājumus un ierosinājumus
sūtiet uz web@ru.lv