English
Meklēšana

Web-lapas karte
Aktualitātes - Studentu dzīves aktualitātes
04.04.2012
Mēs esam radoši un talantīgi

Mēs esam radoši un talantīgi

           Kārtējo reizi kāds no draugiem man jautā: „Ak, jā, Ausma, tu taču būsi latviešu valodas skolotāja?!” Bet es spītīgi turos pretī un atbildu: „Nē! Tas ir tikai viens mazs solis, lai kļūtu par skolotāju. Es būšu filologs.” Atkal manī veras neizpratnes pilna sejas izteiksme: „Ko tu teici? Kas tu būsi?” Un es smaidīdama saku: „Filologs. Jā, tas ir ļoti saistīti ar latviešu valodu, bet pēc augstskolas absolvēšanas, es noteikti atradīšu darbu kādā uzņēmumā kā sabiedrisko attiecību speciālists, kādā masu medijā kā žurnālists vai arī turpināšu mācības arī maģistrantūrā un kļūšu par pasniedzēju vai pētnieci. Man būs tiešām plašas iespējas.”

            Ko es ar to visu vēlos pateikt? Filologi nav nekādi sausiņi un grāmatu tārpi, kuri visu savu dzīvi pavada bibliotēkā. Jā, mēs „mīlam vārdu”, taču studiju procesa laikā gūstam zināšanas arī par kultūras projektu veidošanu, sabiedriskajām attiecībām, smeļamies nelielu ieskatu tiesību un vēstures jomā, protams, visu pamatu pamats ir folklora, literatūrzinātne un valodniecība, kuru ietvaros mēs piedalāmies dažādās vasaras ekspedīcijās un praksē medijos, taču mūsu redzesloks tiek paplašināts katru dienu, katru stundu, katru minūti.

            Kā apgalvo Rēzeknes Augstskolas (RA) Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes bakalaura programmas „Filoloģija” 3. kursa studente Ilona Kablanova, tad īstam filologam jābūt zinošam, atraktīvam, smaidīgam, komunikablam un ar labu humora izjūtu. Pirmkursnieks Artūrs Tomovs, trīs vārdos raksturojot šo mācību programmu, saka: „Filozofiskums, intelektualitāte, radošums.” Savukārt Toms Trasūns (2. kurss) topošajiem studētājiem novēl azartu, spēju pasmieties par neveiksmēm un priecāties par veiksmi, cieņu pret valodu un vērtībām un vēlmi dzīvot labākā pasaulē.

            Ko saka pasniedzēji? Sandra Murinska apgalvo, ka īstenu filoloģijas studentu raksturo interese par valodu, literatūru, kultūru, kā arī radošās spējas ikvienā tēmā saskatīt kādu ideju, risinājumu un oriģināli par to pastāstīt citiem. Viņa iesaka nākt studēt un izjust to gaisotni, ko sniedz gan daudzveidīgais studiju process, gan dažādas citas filoloģiskas aktivitātes. Savukārt asoc.prof. Ilga Šuplinska ir pārliecināta par potenciālajām darba iespējām Latgalē, jo latgaliešu valoda un kultūra praktiski nav pētīta: projektu darbs, pētniecība, arī starpdisciplinārās jomas, īpaši plašsaziņas līdzekļu, muzeju joma, kā arī uzskata, ka īstam studentam ir jābūt mērķtiecīgam, radošam un atbildīgam.

            Rēzeknes Augstskolā mācās daudz interesantu, talantīgu un radošu jauniešu, viens no tiem ir „Filoloģijas” programmas 2. kursa students Oskars Orlovs, kādam varbūt vairāk pazīstams kā Raibīs Suņs. Viņš ir rakstnieks, kurš nupat izdeva savu pirmo grāmatu „Pyrma syltī”. Nelielā intervijā es uzzināju, ko gan jaunais autors domā par filoloģiju kopumā, par mūsdienu jauniešu izglītības un atpūtas iespējām, kā arī par rakstīšanu.

 

Kāpēc Tu izvēlējies mācīties „Filoloģiju” Rēzeknes Augstskolā (bieži valda stereotips, ka tikai meitenes mācās šajā jomā)?

– Deļkam... deļ tam, ka pošreizejū laiku golvonūkuort uzaturu Rēzeknē i Rēzeknis nūvodā. Lāmums beja taišņs – pamest birokrātu dorbu i īt studēt. Plus maņ interesē, kas tam luoceišam ar nūsaukumu „Filologeja” vādarā. Stereotips, soki, pasciešu Tev vīna sova drauga, volūdnīka, saceitū – „Iz humanitaruom zynuotnem saīt cīši daudz meitu, i puora puišu. Puiši puorsvorā saīt pa dzelai.”

 

Vai attiecībā uz mācību procesu ir piepildījušās visas Tavas vēlmes un cerības?

– Principā nikadu eipašu cereibu i vēlmju nabeja. Gaideit i cereit ir muļkeigi. Es jemu tū, kū pīduovoi. Nasasyudzu.

 

Vai augstskola piedāvā pietiekami plašas prakses iespējas?

– RA teišom pīduovoi dažaidys praksis i īspiejis. Koleģi ir bejuši ekspedicejuos, praksēs pa Lītovu, pats pīsadalieju ekspedicejā pa Ondrupeni. Cīš patyka. Pateik, ka praksis materiāli ir uzskotoms materiāls CD veidā ari puorejīm ļaudim.

 

Nosauc trīs interesantas īpašības, lietvārdus, darbības vārdus, jebko, kas pirmais nāk prātā domājot par „Filoloģiju”?

– Tī navāg nikuo gudruot. Vyss pateikts jau vīnā vuordā – filologeja – „mīlesteiba iz vuordu” (lat.val).

 

Kādām, Tavuprāt, rakstura īpašībām jāpiemīt ideālam filoloģijas studentam?

– Saprašonai, kas ir filologeja. Daudzmoz jū mīļuot. Kas veļ... ceņteibai i grybasspākam. Bez grybysspāka i motivacejis jau nabyus nikuo.

 

Tavs novēlējums topošajam studiju programmas „Filoloģija” studentam.

– „Let the force be with you!”

 

Raibīs Suņs – vai Tas ir rakstnieka vārds, vai varbūt ikdienā tevi tāpat uzrunā arī ģimene, draugi?

– Tys ir muns pseidonīms. Var ari saceit – īsauka. Draugi mani vairuok uzrunoi voi nu vuordā, voi Raibīs. Jo gluži kai dzīd Florence and the Machine dzīsmā „Dog days are over”. „Raibīs” rakstiets specialai ar - ī -.

 

Kāpēc grāmatas nosaukums ir „Pyrma syltī”?

– Tuos ir bierneibys atminis nu kuplajom rudiņa tolkom, kur beja izteikts kūpeibys faktors. Myusdīnuos syltu emoceju myusim nav voi gryuši atrast, voi juos speciali sliepam. A dorbadīnā tei pušdiņu stuņdeite ir tys moments, kuo vysvaira gaidom, a piec pušdiņu jau ceņteigi gaidom dorbadīnys beigys.

 

Kāda ir šīs grāmatas mērķauditorija, Tavs pasaules skatījums tajā?

– Gryuši definēt. Zynu, gruomotu ir nūpierkuši gon jaunīši, gon babeņis. Vysim, kam pateik cytaižuoka veida skatiejums iz lītom, nūtykumim, cylvākim. Muns skatiejums tymā... nu juoīsaguodoi gruomota i juopaskaita.

 

Vai Tev ir bijusi arī iepriekšēja pieredze rakstīšanā (publikācijas, uzstāšanās, savu darbu prezentēšana utt.)?

– Naskod vydškolā raksteju cīma avīzeitei humoristiskus stuosteņus „a la Plōciņu Mases stilā”, jo dūmuoju, ka taida ir latgalīšu literatūra. Tī beja biedeigi laiki. Nui, šur tur asu publiciejīs. Ka ir vareiba, var paprasiet tantei Gūglei – kas i kai. Pyrmuo publikaceja i uzstuošonuos – RA reikuotajuos Andrejdīnuos, beja stuosts „Dzeive ar munu babu”.

 

Vai Tu uzskati, ka rakstīšana ir Tavs talants? Vai Tev nav radušās bailes no „zvaigžņu slimības”?

– Talants... hm, nu koč kaidam talantam ir juopīmeit. Kai tymā teicīņī – 10% talanta, 90% ilga, pacīteiga dorba. Niu varu pasceit, ka tei ir taisneiba J

„Zvaigžņu slimeibu” jau puorslymuoju vydškolā piec īgiutuos i nūspālātuos golvonuos lūmys ludzeņā.

 

 

 

Kā Tev izdodas apvienot mācības, darbu un rakstīšanu?

– Vīglai nav... vīglai nav. Izmontojit lītdereigi sovu breivū laiku, na tupa atsiedit internetā, dr.lv. utt.

 

Šogad Tu vadīji Latgales Kultūras balvas pasniegšanas ceremoniju „Boņuks”. Kā Tu iejuties šajā lomā?

– Tai kai beju ari vīns nu leidzorganizatorim, to vyss beja vīnkuorši. Arņs izsaceja taidu ideju, Guntis akceptē, es pīkrytu. Emocejis... nu interesantys. Kotram, koč i mozeņam dorbam, juopīt ar nūpītneibu, sagataveibu i attīksmi.

 

Kādus pasākumus Tu iesaki apmeklēt jauniešiem (lai attīstītu savus talantus, lai jaunie autori, rakstnieki „izsistos”)?

– Pasuokumus – taidus, kas pošim pateik, na īt vīnkuorši bora piec. Golvonīs, meklēt i atrast tūs pasuokumus. Pastudēt – kas ir naformaluo izgleiteiba. Saisteibā ar tū jaunīšim ir cīš daudz īspieju. Gon pasavuiceit, gon pīvadumam apmeklēt kaidu semināru daži i uorzemuos. Nivīns nikuo mutē nalīk. Atsakuortuošu – gaideit i cereit ir muļkeigi. Jaunajim autorim... hm... golvonīs rakstēt. Daudz rakstēt. Jo vīnmār vysu var izsvīst uorā. Pīsadaleit vysaidūs konkursūs, pasuokumūs. Papraseit īteikumus cytim raksteituojim.

 

Varbūt Tev ir vēl kādi talanti, pastāsti nedaudz par tiem.

– Pateik fotografēt. Pādejā laikā ari zeimēt komiksus, naatsasoku nu zvejis. Asu arī galdnīka dāls. Vēl nu tāva grybātu puorjimt kludzeņu peišonys prasmi.

 

Vai Tev ir kāds elks, kam vēlies līdzināties?

– Elka kai taida nav. Okla sekuošona koč kam leidzynojās sektai. Maņ ir vairuoki īdvasmys olūti kai draugi, doba. Vysaidā izpausmē.

 

Tavs novēlējums vai ieteikums, kā veiksmīgi pavadīt šo vasaru.

– Pavodit jū lītdereigi. Ir īspieja – ceļojit, atsapyutit, dorit sev, sabīdreibai lītdereigys lītys. Paguošgod mes, bīdreiba „Kukuži”, organizējam naformaluos apvuiceibys deļ Rēzeknis i Viļanu nūvoda jaunīšim. Interesenti var nusavērt sižetu Youtube.com. Atslāgys vuordi „Latgolys bārni”. Bej interesanti. Cik zynu, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibā byus izsludynuots veļ taids pat konkurss. Naasit kūtri i kautreigi. Īspiejis jau pasaruod vīnmār.

 

Lels paļdis par interveju!

 

Ausma Sprukte, 1.HFB

Foto: Leila Rasima






RA Kontaktinformācija
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 90
LV-4601

Tālrunis: +371 64623709
Fakss: +371 64625901

 

Uz lapas sākumu

© Rēzeknes Augstskola
Visus jautājumus un ierosinājumus
sūtiet uz web@ru.lv